Roberts Zīle

Roberts Zīle: caur it kā pretimnākošām divpusējām attiecībām ar dalībvalstīm Krievijas šķeļ ES

Strasbūra, 13. decembrī - Pirms 21. decembrī gaidāmā Eiropas Savienības un Krievijas samita, kurā tiks lemts par jauna Partnerības un sadarbības līguma izstrādi, ES dalībvalstīm, arī Latvijai, ir svarīgi apzināties, ka Krievija ne tuvu nepilda tās prasības, uz kuru pamata tā tika uzņemta Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), kā arī ar ES iepriekš noslēgtas vienošanās, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

"Pirms ES un Krievijas partnerattiecību veidošanas augstākā līmenī mums ir jāapzinās, ar kādu partneri mums ir darīšana. Vai ar demokrātisku partneri, kurš ievēro cilvēktiesības, neliek šķēršļus savu partneru biznesam, piemēro nediskriminējošus nosacījumus uzņēmējdarbībā, ievēro iepriekš noslēgtās vienošanās un nesapņo par savas ģeopolitiskās ietekmes būtisku palielināšanu savu partneru teritorijā? Es par to stipri šaubos. Drīzāk izskatās, ka Vladimirs Putins uz samitu ieradīsies nu jau kā jaunās Eirāzijas savienības cars ar nepārprotamām ģeopolitiskajām pretenzijām", uzsver R. Zīle. Pēc viņa domām, Krievijas divkosīgo attieksmi pret iepriekš noslēgtām vienošanām, tajā skaitā PTO prasībām, parāda situācija kaut vai transporta jomā.

"Krievija joprojām piemēro diskriminējošas ceļa maksas un ierobežo ceļa licenču izsniegšanu11 ES valstu autopārvadātājiem; tā joprojām piemēro diskriminējošus tarifus dzelzceļa kravu pārvadājumiem uz Baltijas valstu ostām; tā joprojām nerespektē vienošanos ar ES par Transsibīrijas pārlidojumu nodevas atcelšanu. Un, izdarot spiedienu uz ES par bezvīzu režīma ieviešanu, tā gatavojas pieprasīt vīzas ES valstu lidmašīnu apkalpes locekļiem, kas pārnakšņo Krievijā", norāda EP deputāts. R. Zīle arī uzskata, ka kopēju ES un Krievijas attiecību veidošanu nopietni apgrūtina Krievijas "skaldi un valdi" taktika attiecībās ar ES dalībvalstīm.

"Caur it kā pretimnākošu divpusējo attiecību veidošanu ar atsevišķām dalībvalstīm, Krievija faktiski šķeļ ES, vājinot tās spēju kopīgi iestāties par savām interesēm visdažādākajās jomās. Tādēļ pirms līksmot, piemēram, par Krievijas transporta ministra nupat vizītes laikā Rīgā solīto diskriminējošo dzelzceļa tarifu atcelšanu kravām uz Latvijas ostām, vajadzētu atcerēties, ka kaimiņvalstis - partneres ES - iespējams, joprojām turpinās ciest no nevienlīdzīgas attieksmes. Un, kā rāda pieredze, Krievijas "īpašajai labvēlībai" parasti mēdz būt visai īss mūžs, taču kaitējums ES vienotībai ir nodarīts", norāda R. Zīle. Eiropas Parlaments šodien nobalsoja par Parlamenta Ārlietu komitejas sagatavotu rezolūcijas priekšlikumu par Eiropas Parlamenta ieteikumiem Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam attiecībā uz sarunām par jauno ES un Krievijas nolīgumu. Rezolūcijā ir uzsvērta nepieciešamība sarunās ar Krieviju vadīties no ES kopējo interešu un vērtību viedokļa, kā arī norādīts uz nepieciešamību abām pusēm savā politikā vadīties no "demokrātiskiem principiem".