Uz priekšu pagātnē
Vilcienam sākot kustēties, pieķēru sevi pie domas, ka līdzīgi uz Berlīni esmu jau braucis. Tālajā 1979.gadā LVU studentu grupa, lai nokļūtu Rostokā no sākuma devās uz Maskavu, tad no turienes caur Varšavu uz Ostbahnhofu Berlīnē, un tikai tad uz Rostoku. Redz, kā dzīvē notiek - viss atkārtojas. Blakus kupejā trokšņoja nedaudz iedzērušie angļu futbola fani, kuri bija atlidojuši ar Ryanair reisu uz Rīgu, tagad ar vilcienu devās uz Maskavu, kur atkal viņiem bija jādodas uz lidostu, lai lidotu tālāk uz savas izlases spēli Nižņijnovgorodā. "Droši vien ātrāk viņi tur nokļūtu uzreiz aizlidojot uz Maskavu", es nodomāju, "bet acīmredzot jaunais vilciens pievilina tik ļoti kā Lunaparks tālajos septiņdesmitajos".
“A počemu passport ješčo ne pomeņali na rosiskij, uže 2018 a vi tut s etjim LV”*, biļešu un pasu pārbaudītājs bija bargs. Nosvīdu aukstiem sviedriem un ... pamodos. Bija jādodas uz darbu Briselē ar vienīgo un neaizvietojamo AirBaltic.
Šādu ainu kā ticamu mēģina uzburt satiksmes ministrs Uldis Augulis, kurš savu nākotnes vīziju pasmēlās Valsts Prezidenta vizītes ietvaros pērnā gada nogalē apmeklējot Kremli. Citēšu viņa teikto portālam "Delfi" 2011. gada 17. februārī, kurā viņš raksturo savu pieeju Transeiropas transporta tīklu programmas (TEN - T) īstenošanā jaunajā ES finanšu plānošanas periodā (2014. - 2020. gads): "...esam izstāstijuši arī par Rīgas - Maskavas ātrvilcienu un turpmākajā darbā mums ir jāpārliecina, ka šis ir Transeiropas, nevis Latvijas - Krievijas koridors. Rīga - Maskava var papildināt ātrvilcienu projektu Sanktpēterburga - Helsinki un tālāk Sanktpēterburga -Maskava, Maskava - Viļņa, Viļņa - Varšava un no Varšavas ārā uz Eiropu."
Tātad, Latvijas (!) satiksmes ministra izpratnē, ES Transeiropas tīklu Baltijas jūras reģiona centrā atrodas...Maskava. Ideja par loģisko un TEN-T programmas filozofijai atbilstošo ātrvilciena savienojumu Talina - Rīga - Kauņa - Varšava tiek atmesta, bet parādās cita prioritāte - Maskavas vajadzības. Tallinas iedzīvotājiem, lai ar ātrvilcienu nokļutu Varšavā būs jādodas uz Helsinkiem, tad Sanktpēterburgu, tad uz Maskavu, tad Viļnu un tad Varšavu!
Atgādināšu Baltijas valstis un Poliju savienojošā "Rail Baltica" projekta būtību, kas acīmredzot nepatīk Latvijas "labvēļiem" Maskavā. "Rail Baltica" bija vienīgais uz Baltijas valstīm orientētais liela mēroga ES transporta projekts, kuru izdevās iekļaut TEN-T programmā jau 2003. gadā. Tā politiskā būtība ir nodrošināt modernu dzelzceļa savienojumu starp ES centrālo daļu un jaunajām periferiālajām ES dalībvalstīm. Mērķis ir līdzīgs kā enerģētikas tīklos - savienot Baltijas valstis ES, pārtraucot to atkarību no bijušās PSRS infrastruktūras. Projekta ekonomiskā jēga ir gan attīstīt konkurētspējīgu piedāvājumu pasažieriem, gan pārvirzīt kravas no ceļiem uz dzelzceļiem. Kādā situācijā projekts ir šobrīd? Kā nesen publicētajā ziņojumā vēsta projekta koordinators Pavels Telička, projekta pirmās kārtas mērķis - 2013. gadā nodrošināt vidējo vilcienu ātrumu 120 km/h no Tallinas līdz Varšavai - joprojām ir sasniedzams. Tas ļautu kravām šo attālumu pārvarēt divās diennaktīs, bet pasažieru satiksmē nodrošināt līdzvērtīgu ātrumu kā šobrīd maršrutā Rīga - Maskava. Pasažieri no Rīgas uz Tallinu varētu aizbraukt trīsarpus stundās, bet pievakarē iekāpjot vilcienā Rīgā, nākamajā rītā būt Berlīnē.
Šīs iespējas, protams, nav salīdzināmas ar Rietumeiropas ātrvilcienu iespējām. Taču pat salīdzinošo pieticīgā projekta pirmā kārta, kas ļautu uzlabot ''vecās'' 1520 mm platās sliedes, diemžēl attīstās nevienmērīgi. Igauņi jau ir apguvuši savu TEN-T budžetu "Rail Baltica" projektam rekonstruējot sliedes starp Tartu un Valgu, lietuvieši šobrīd veido divu platumu sliežu ceļu no Polijas robežas līdz Kauņai. No Latvijas vienīgā ziņa - projekta ietvaros paredzētā sliežu ceļu rekonstrukcija finanšu krīzes dēļ atlikta līdz šī gada beigām... P. Telička sarunā ar šo rindu autoru bija tiešs - ja Latvija līdz šā gada vidum nenoslēgs līgumu par šī projekta īstenošanu, tā projektam paredzēto naudu zaudēs. Turklāt tās būs zīme, ka Latvija "Rail Baltic" nevēlas redzēt pat pirmās kārtas līmenī.
Tuvākajā pusgadā Eiropas Komisija, Eiropas transporta ministru padome, kā arī Eiropas Parlaments strādās pie TEN-T budžeta prioritātēm 2014.-2020. gadam. Un šajā kontekstā es redzu diva veida draudus Latvijas interesēm. Pirmkārt, tā ir vēlme atstāt visu TEN-T budžetu tām valstīm, kas nesaņem Kohēzijas fonda naudu, tā pārtraucot TEN-T finansējumu Baltijas valstīm. Otrkārt, Krievijas intereses “iestrādāt” to interesējošos projektus ES atbalstāmajos projektos. Un viens no šādiem projektiem varētu būt U. Auguļa ministra aizstāvētais ātrvilciens Rīga - Maskava.
* "Kāpēc Jūs pasi vēl neesiet nomainījis uz Krievijas. Ir taču jau 2018. gads, bet Jūs joprojām ar savu LV".