Lai nākamais gads būtu labāks par iepriekšējo!

Roberta Zīles darbība Eiropas Parlamentā (EP) šogad novērtēta īpaši augstu: neatkarīgi eksperti no pētniecības centra “EU Matrix” ierindojuši Robertu Zīli augstajā 16. vietā ietekmīgāko EP deputātu simtniekā. Viņš ir ne tikai visilgāk strādājošais Latvijas EP deputāts, aktīvākais no mūsējiem EP komiteju darbā, bet arī pirmais un vienīgais no Baltijas, kurš ieņēmis augsto EP viceprezidenta amatu. Kāds ir bijis šis gads Eiropā, kas mūs sagaida turpmāk – par to šajā sarunā.

Eiropas Parlamentā ir 705 deputāti, no kuriem jūs esat sešpadsmitais ietekmīgākais. Izklausās iespaidīgi, bet ko tas nozīmē praktiski?

Lai gan katram deputātam formāli ir viena balss, tomēr politiskā ietekme ir atšķirīga. Lai spētu ietekmēt procesus un panākt rezultātu, nevis tikai darboties darbošanās pēc, ir vajadzīga pieredze un spēja atšķirt, kur ir vērts ieguldīt enerģiju un kur ne. Tas ir darbs daudzu gadu garumā. Atrašanās ietekmīgā amatā nozīmē, ka ir lielākas iespējas izcīnīt savai valstij svarīgus lēmumus. Esmu pateicīgs saviem vēlētājiem, ka viņi man devuši iespēju darīt savu darbu, ko daru pēc labākās sirdsapziņas. Vienmēr esmu uzsvēris, ka pārstāvu Latvijas intereses Eiropā, nevis otrādi. Regulāri tiekos arī ar Latvijas Saeimas deputātiem un ministriem, lai kopīgi risinātu aktuālos jautājumus, kur jāsadarbojas nacionālā un Eiropas līmenī.

Krievijas uzsāktā kara dēļ šis ir bijis smags gads gan Ukrainai, gan Eiropai. Kas ir būtiskākais, ko Eiropas Savienība ir darījusi, lai stabilizētu situāciju?

Eiropas Savienība strādā vairākos virzienos, atbalstot ekonomiku un stiprinot enerģētisko drošību, sniedzot finansiālu, militāru un humānu palīdzību Ukrainai un, protams, piemērojot sankcijas Krievijai. Nesen pieņemta jau devītā sankciju pakete, kas cita starpā paredzēs aizliegumu Eiropas satelītiem pārraidīt Krievijas propagandas kanālus.

Ekonomiskā krīze sākās jau ar Covid-19 pandēmiju, un arī šogad tiek turpināti Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) pasākumi, lai palīdzētu dalībvalstu ekonomikām. Latvijai no šī finanšu instrumenta pienācās 1,72 miljardi eiro kā granti jeb nauda, kas nebūs jāatdod. Eiropas Parlaments uzrauga ANM naudas izlietošanas procesu, mēs katru mēnesi tiekamies ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem un sekojam līdzi, kā kurai valstij iet ar ANM īstenošanu. Būtiski uzsvērt, ka pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā lielu daļu ANM naudas dalībvalstis var izmantot arī enerģētiskās drošības stiprināšanai, tajā skaitā ir iespējams aizņemties naudu ar izdevīgiem nosacījumiem. 

Arī transporta jomā ir jauninājumi – Eiropas kopējā dzelzceļa tīklā, kura daļa ir arī “Rail Baltica”, līdz 2040. gadam plānots attīstīt vilcienu savienojumus ar Ukrainu un Moldovu, rēķinoties, ka tās būs Eiropas Savienības dalībvalstis. Šādas iestrādes ir jāuzsāk savlaicīgi, jo Eiropā lietas notiek lēni, bet pareizi. Ukrainai ir jāuzvar karā, un ir jāparedz Ukrainas integrēšana Eiropā.

Kā vērtējat situāciju enerģētikas tirgū? Vai sliktākais jau ir garām? Ko varam sagaidīt nākamgad?

Ja salīdzina ar situāciju vasaras nogalē un rudens sākumā, šobrīd ir tāds kā atelpas brīdis – gāzes krājumi Eiropā ir pietiekami, energoresursu cenas ir nedaudz nokritušās. Taču gāzes cena vienalga ir augstāka nekā iepriekš, un pie zemajām cenām, kādas bija Krievijas gāzei, mēs noteikti neatgriezīsimies. Kas attiecas uz naftu, 5. decembrī stājās spēkā Eiropas Savienības embargo attiecībā uz naftu, kas tiek transportēta ar kuģiem, – pa jūru Eiropa vairs nepieņems Krievijas naftu.

Vēl viena svarīga lieta: Eiropas uzņēmumi ir galvenie, kas apdrošina kuģus, kas pārvadā Krievijas naftu pa visu pasauli. Turpmāk Eiropas Savienības kompānijas vairs nedrīkstēs apdrošināt citu valstu kuģus, kas pērk un transportē Krievijas naftu globāli, ja maksātā cena pārsniegs Eiropas Savienības noteiktos cenu griestus. Tas ir būtisks ierobežojums, jo pārsvarā kuģus apdrošina tieši Eiropas kompānijas.

Globāli skatoties, nafta Krievijai ir būtiskāks ieņēmumu avots nekā dabasgāze. Savulaik ASV varēja vienoties ar otru lielāko naftas eksportētājvalsti Saūda Arābiju par soļiem, lai stabilizētu tirgu, un šis kurss tika ieturēts, bet tagad redzam, ka tas tā vairs nenotiek. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, var gadīties, ka degviela kļūs vēl dārgāka. Jautājums – uz cik ilgu laiku.

Inflācija joprojām ir augsta visā eirozonā, it īpaši Latvijā, cenu pieaugums skar visas nozares. Kādi ir iespējamie risinājumi?

Klasisks instruments, ko inflācijas mazināšanai pielieto Eiropas Centrālā banka un arī citas ne-eirozonas centrālās bankas Eiropā, ir procentu likmju celšana. Citiem vārdiem sakot, kredīti kļūs dārgāki. Tas mazinās gan aizņemšanos, gan pieprasījumu nākotnē, rezultātā arī inflācijai vajadzētu mazināties.

Arī valstīm naudas tērēšanas ziņā tik rožaini vairs nebūs kā pandēmijas laikā, taču tas nenozīmē, ka ir jāpiemēro strikts taupības režīms. Esam vienotā eirozonā, un Latvijai nevajadzētu pārspīlēt ar taupīšanu, kamēr citas Eiropas valstis tērēs. Valdībai ir jāprot sabalansēt inflāciju ar pozitīvu ekonomikas izaugsmi. Sabiedrībā ir dažādi ienākumu līmeņi, dažādi saistību līmeņi, un valdībai ir jāatbalsta tie, kam tas visvairāk nepieciešams.

Novembra beigās Eiropas Parlaments pasludināja Krieviju par terorismu atbalstošu valsti. Latvijā un citās valstīs tas notika jau agrāk. Kāda nozīme ir šim lēmumam?

Eiropas Parlaments ir vienīgā pilsoņu tieši ievēlētā institūcija, un šī ir nepārprotama Eiropas pozīcijas paušana. Tiesa, tā nav juridiski saistoša, taču dod lielākas tiesības sankcionēt Krieviju. Rezolūcijā ir arī aicinājums ierobežot Krievijas rīcībspēju ANO Drošības padomē. Manis pārstāvētā Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa bija iniciatori šai rezolūcijai.

Sākumā neizdevās to iekļaut darba kārtībā, bet pamazām arī lielākās politiskās grupas saprata, ka šis solis ir jāsper. Rezolūcija pavēra iespēju Eiropas Parlamenta Budžeta un Ekonomikas un monetāro lietu komitejas vadībai pieprasīt iekļaut Krievijas finanšu sektoru Eiropas Savienības melnajā sarakstā. Tā ir loģiska prasība, kas ļautu panākt reālus rezultātus. Gaidīsim, ko Urzula fon der Leiena atbildēs.

Ar kādām pārdomām, sajūtām gaidāt nākamo gadu?

Šis gads mums visiem bijis kā mācība, kas lika pārdomāt, kas ir patiesi svarīgs un kas ne.

Neviens nebija gatavs tam, ka varētu sākties reāls karš. Kā mēdzu teikt saviem Eiropas kolēģiem, 24. februārī Latvijā beidzās pandēmija, jo karš aizēnoja visas citas nelaimes. Taču viss, kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus. Esam spiesti ātri pielāgoties jaunajai situācijai, un ceru, ka nākamais gads būs labāks nekā šis. 

Nesen Briselē viesojās jauna ukraiņu meitene, mediķe, viena no “Azovstaļ” aizstāvjiem, kas bija nonākuši krievu gūstā. Par spīti pārciestajām šausmām, viņas sejā bija smaids. Lai cik grūti būtu, nākotnē vienmēr var skatīties ar cerībām.

Rakstu iekš LA.LV varat lasīt šeit!