Gatavojoties Lielbritānijas aiziešanai no ES, mazām valstīm stingri jāpozicionē sava nostāja un intereses
Šodien EP plenārsesijā Strasbūrā Latvijas deputāts Roberts Zīle (ECR, Nacionālā apvienība), debatējot par sagaidāmo Eiropadomes dienas kārtību, kur tiks vērtēts Brexit sarunu progress, norādīja uz to, cik svarīgi mazām valstīm, tostarp Latvijai, spēt stingri pozicionēt savu nostāju un intereses, gatavojoties Lielbritānijas aiziešanai no ES. Vērtējot debates kopumā Zīle arī aizstāv migrācijas politikas kritiku.
“Man ir prieks, ka Latvija cenšas īstenot to, uz ko esmu stimulējis jau vairāk kā gadu saistībā ar brexit, proti – AM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukašēvica ir aizvadījusi veiksmīgu tikšanos ar britu valsts ministru atbildīgu par Lielbritānijas izstāšanos no ES lordu Martinu Kalananu, kurš vēlāk sarunā ar mani apstiprināja sarunas pozitīvo gultni,” norādīja Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas viceprezidents Zīle.
“Mazām, atvērta ekonomikas modeļa valstīm zināms ir īpaši svarīgs eksporta tirgus potenciāls, taču saistībā ar Lielbritāniju nozīmīgas ir arī izglītības un augstskolu saiknes, kā arī sadarbība pētniecībā, kas līdz šim ir vērtējamas pozitīvi. Turklāt ir svarīgi piebilst, ka ne vienmēr pārējo lielo ES valstu intereses šādos jautājumos ir līdzīgas.”
Roberts Zīle arī kritizē EP plenārsēdē izskanējušo negatīvo attieksmi pret Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska šonedēļ pausto, ka obligātās patvēruma meklētāju sadales kvotas izraisa nesaskaņas un ir neefektīvas.
“Kritizējot Tuska viedokli, par migrācijas jautājumiem atbildīgajam grieķu EK komisāram Avramopulam nav tiesību kā izpildvaras pārstāvim, kuram pašam nekas nav izdevies, noteikt, kas būtu vai nebūtu anti-eiropeiska nostāja. Tāpat plenārsēdē izskanēja, ka Tusks ar šādu migrācijas kvotu kritizējošu frāzi iedūris dunci EK mugurā.”
“Ko tad Tusks ir pateicis? Patiesību. Centieni uzspiest migrācijas kvotas ES dalībvalstīm ir izgāzušies un sašķēluši ES vienotību vēl vairāk. Kā jau paredzēju, uz Latviju nosūtītie vairāki simti migranti ir devušies prom ar vai bez dokumentiem uz tām “labklājīgākām” valstīm, uz kurām, lai nokļūtu, sākotnēji samaksājuši visbiežāk nelegālajiem pārvadātājiem. “
“Arī Polijas, Čehijas un Ungārijas ilgā tiranizēšana, kas nupat rezultējusies EK prasībā tiesā pret šīm valstīm tiešā saistībā ar atteikšanos uzņemt migrantus, spilgti apliecina, cik ļoti šis jautājums ir sašķēlis Eiropu. Vienlaikus uz varenās Spānijas tiesisko realitāti, kas izpaužas politisko oponentu ieslodzījumā, reakcijas nav.”
“Kas īsti ir “anti - eiropeiski”? Vai “eiropeiski” ir tad, kad Latvijas, Polijas, Ungārijas un citu valstu pilsoņi ir piespiesti pieņemt migrantus, kuri arī būs piespiesti un nelaimīgi nokļūt šajās valstis, jo viņi nemaz tur nevēlas nokļūt? Vai labāk kļūs Vācijai, uz kuru pēc dažam nedēļām vai mēnešiem šie paši migranti atgriezīsies? Kam no šādas pseido solidaritātes ES īsti kļūst labāk? Vai tikai tad, kad latviešiem, poļiem, čehiem kļūst sliktāk un arī vāciešiem nekļūst labāk – vai tas ir “eiropeiski”? Jo, ātrāk Junkera vadītā EK izvērtēs jēdzienu “eiropisks” un “anti- eiropisks” patieso nozīmi ES, jo mazāk “dunču” tās pārprasti platajā mugurā tiks “sadurts” no ES valdībām un tās ievēlējušiem pilsoņiem.”
“Varam tikai minēt, kādus tieši kadrus ar nelaimīgiem migrantiem, kas nonākuši “ne tajās” valstīs un apvainotiem tiesās iesūdzēto valstu pilsoņiem turpinās rādīt Krievijas varai pietuvinātie masu saziņas līdzekļi, turpinot hibrīdkara šķeltniecisko propagandu pret ES dalībvalstīm,” norāda Roberts Zīle.