Roberts Zīle

Attiecībās ar Krieviju nedrīkstam parādīt vājumu

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle intervijā “Rīta Panorāmā” 2014.gada 18.augustā. Atsevišķu pārrunāto tēmu atstāstījums:

Angelas Merkeles vizīte Rīgā un Baraka Obamas – Tallinā

Ļoti ceru, ka izdosies ar kancleri paiet soli uz priekšu ar drošību saistītajos jautājumos, īpaši par NATO pastāvīgās bāzes atrašanos Baltijas valstīs un Polijā. Arī Baraka Obamas vizīte Igaunijā pa ceļam uz Velsā notiekošo NATO samitu ir nepārprotama diplomātiska zīme tam, ka ASV no drošības viedokļa šo reģionu uzskata par ārkārtīgi svarīgu. Tas, ka abas šīs vizītes notiek īsi pirms Velsas samita, nozīmē, ka būs lēmumi par mūsu reģiona drošības stiprināšanu.

Uzņēmēju atbalsts Krievijas embargo sakarā

Manuprāt, pašreizējie Latvijas valdības pasākumi ir vērtējami pozitīvi, ar tiem arī nedrīkst pārspīlēt. Ja uzņēmuma vadība un īpašnieki nespēj pārorientēt tirgu, tad tas nav pārāk daudz jāsargā, proti, pārstrādes sektorā, kas lielā mērā saistīts ar Krievijas pilsoņu īpašumiem un kas arī ir orientēts uz Krievijas tirgu. Attiecībā uz ES un Krievijas savstarpēju sankciju iespējamu tālāku eskalāciju, es domāju, attiecībās ar Krieviju nedrīkst parādīt vājumu. Krievijas pretsolis bija pārspīlēts - tas bija mērķēts, lai sadalītu ES dalībvalstu intereses.

Par pielaidi valsts noslēpumam NA ministriem

Man šķiet dīvaini, ka abos gadījumos – gan Baibai Brokai, gan Romānam Naudiņam, SAB izmantoja pilnu laiku līdz pēdējam datumam, uzkurinot mediju uzmanību. Mans viedoklis ir, ka šajā situācijā Nacionālajai apvienībai valdībā vairs nevajadzētu piedalīties šajos daudzos slēgtajos jautājumos, kuri jau ir par daudz slēgti – Citadeles pārdošana, Latvijas gāzes akciju pirkšana, Liepājas metalurga liktenis. Ir pārāk daudz slepenības, un Nacionālā apvienība faktiski tiek izolēta no šiem jautājumiem. Lai tad arī Vienotība uzņemas pilnu atbildību.

Par Maskavas nama nākotni Rīgā

Es domāju, ka mums daudz ko vajadzētu pārvērtēt par lietām, kurās, kā es parasti mēdzu teikt, mēs pēdējos gadus esam “ēduši Krievijai no rokas”- tas notiek ekonomikā, privātajā sektorā, publiskajā sektorā, pasūtījumos no Latvenergo utml, un tajā pašā laikā mēs neizdarām nevienu pretsoli nepārprotami agresīvajai Kremļa politikai, kas uzkurina sabiedrību pret savām kaimiņvalstīm. Tā ir viena no lietām, ko mēs varētu darīt.