Ar maziem nodokļu ieņēmumiem mēs nevarēsim nodrošināt visas budžeta prasības
"Eiropas Savienībā 2012. gadā kopējie nodokļu ieņēmumi vidēji sasniedza 40% no valsts iekšzemes kopprodukta [IKP], kamēr Latvijā — tikai nepilnus 28% no IKP. Ir jāsaprot, ka ar šādiem nodokļu ieņēmumiem valsts fiziski nevar apmierināt visu nozaru kā veselības un drošības esošās un nereti pieaugošās prasības — kur nu vēl tiekties līdz Eiropas valstu līmeņa tēriņiem," šādu viedokli šodien notikušajā diskusijā pauda Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rīkotajā pasākumā "Tautsaimniecības attīstībai labvēlīga nodokļu politika vai sabalansēts budžets?"R. Zīle arī iepazīstināja klātesošos ar efektīvās kopējo nodokļu likmes privātpersonai atšķirībām starp Latviju, Poliju, Vāciju un Lielbritāniju atkarībā no tā, cik reizes liela alga tiek saņemta. "Latvija ir vienīgā starp šīm četrām valstīm, kur kopējā nodokļu likme paliek teju nemainīga tad, ja vairākas reizes pieaug darba alga. Personai, kuras alga ir 15 reizes lielāka par minimālo, efektīvā kopējo nodokļu likme Latvijā ir tikai 28.2%, kamēr Polijā tā ir 33.4%, Lielbritānijā — 41.8% un Vācijā — 44.2%," norāda R. Zīle. No otras puses mazo algu saņēmējs attiecīgajās valstīs iegūst daudz vairāk nekā Latvijā. "Lielbritānijā minimālā alga ir tikai četras reizes lielāka nekā Latvijā, kamēr neapliekamais minimums ir 20 reizes lielāks. Līdz ar to minimālās algas saņēmējs Lielbritānijā 'uz rokas' saņem 90 procentus no saviem bruto ienākumiem, kamēr Latvijā — tikai nepilnus 74 procentus," atzīmē R. Zīle.
Deputāts vērsa uzmanību uz to, ka arī Konservatīvo partija Lielbritānijā aizstāv augstu nepaliekamo minimumu un izteikti progresīvas ienākuma nodokļa likmes. "Tādējādi mazo un arī vidējo algu saņēmēji ir lieli ieguvēji, bet lielo algu saņēmēji maksā arī proporcionāli lielākus nodokļus," tā R. Zīle.
R. Zīle uzskata, ka Latvijā ir problēmas arī ar kapitāla nodokļiem, kuru likmes ir zemas un ienākumi no tiem mazi. "Ja runā par efektīvo kapitāla un biznesa ienākumu nodokļu likmi mājsaimniecībām un pašnodarbinātajiem, tad 2012. gadā, pēc Eurostat datiem, mēs bijām absolūtie līderi Eiropas Savienībā — šī likme Latvijā bija tikai 3%. Vidēji Eiropas Savienībā tā bija vairāk nekā 5 reizes lielāka [16.8%] un arī kaimiņvalstīs tā bija lielāka — Igaunijā tā bija 4.2% un Lietuvā 8.2%," tā R. Zīle. "Kopējie kapitāla nodokļa ieņēmumi Latvijā 2012. gadā bija tikai 3.5 procenti no IKP, kas ir par 4.7 procentpunktiem mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā," tā R. Zīle.
Diskusijas panelī uzstājās arī Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle, AS "Latvijas Finieris" padomes priekšsēdētājs un LDDK pārstāvis Uldis Biķis, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka, kā arī LBAS pārstāvji — priekšsēdētājs Pēteris Krīgers un viņa vietnieks Egīls Baldzēns. Kā norāda pati Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, tā ir lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā. Tā apvieno 20 dalīborganizācijas un īsteno profesionālu arodbiedrības biedru un darba ņēmēju interešu aizstāvību nozaru un starpnozaru līmenī.