Zālēm pret Krievijas propagandu ir jābūt netradicionālām un ātrām

Trešdien, 17.janvārī, Eiropas Parlamenta plenārsesijā Strasbūrā Roberts Zīle, uzrunājot deputātus debatēs saistībā ar Krievijas veiktās propagandas ietekmi Eiropas Savienībā (ES), norādīja uz Baltijas centieniem brīdināt ES vēl pirms Krimas aneksijas par Krievijas mērķiem, kas rezultējušies hibrīdkarā.

“Toreiz Rietumeiropa domāja, ka tā saucamais krievu pasaules koncepts attiecas tikai uz austrumu bloka valstīm. Rietumeiropa nenovērtēja un nebija gatava šādam Putina agresīvam solim. Tā vienlīdz nebija gatava tam, ka patiesību līdzīgi kā kokteili var jaukt ar meliem dažādās proporcijās."

“Vēl jo vairāk – sociālajos tīklos daļu melu rada datorprogrammas Krievijas “troļļu”, jeb kā Putins ir dēvējis – brīvmākslinieku - kontrolē. Un arī šajā gadījumā ir būtiski akcentēt, ka datoriem nav tiesību uz vārda brīvību. Uz to ir tiesības cilvēkiem.”

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, deputāts turpināja, ka: “Vienmēr ir svarīgi cīnīties ar cēloņiem tai skaitā arī informācija karā. Taču jāņem vērā, ka Krievija, pielietojot savu īpašo spēku, īsteno kolektīvo propagandu, kuras nepatiesos virsrakstus sāk pārpublicēt cilvēki, kam par tādas esamību nav ne mazāko aizdomu. Šādā veidā “troļļi” rekrūte simtiem tūkstošu Eiropas pilsoņu.”

"Zālēm pret šo ir jābūt netradicionālām un ļoti ātrām," uzsver Zīle.

Uzrunā Roberts Zīle arī piemin to, ka nesen Rietumu pasauli pārsteidza t.s. “nopludinātāji”, kas arī ir daļa no propagandas kara. Vienlaikus tie esot klusi attiecībā uz Krievijas administrācijas rīcību personu datu pārkāpumos.