Vienlīdzīga attieksme pret visām ES valstīm ir svarīgs nosacījums solidārai un spēcīgai Savienībai

"Ir svarīgi, ka pret visām ES valstīm tiek attiecināti vienādi noteikumi; nedrīkst būt tā, ka, apzināti vai nē, dažas valstis 'tiek cauri' ar vieglākām prasībām", šādu viedokli šodien notikušajā konferencē pauda Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

R. Zīle akcentēja, ka t.s. Eiropas pusgada ietvaros viens no kritērijiem ir, ka trīs gadu vidējais tekošā konta pārpalikums nedrīkst pārsniegt 6% no iekšzemes kopprodukta. "Nīderlande un Vācija šo kritēriju ir pārkāpušas vairākus gadus un konkrēti Vācija kopš 2012. gada, bet attiecīgas sankcijas, kas varētu nozīmēt arī soda maksāšanu, pret to nav uzsāktas," tā R. Zīle.

Deputāts arī norādīja uz neseno Eiropas Revīzijas palātas ziņojumu par finanšu palīdzību dalībvalstīm, kas nonākušas grūtībās. "Attiecīgajā ziņojumā cita starpā tika konstatēts, ka Latvijas gadījumā Eiropas Komisija deficīta tēriņus, ko valsts tērēja banku sistēmas glābšanai, pieskaitīja pie kopējā budžeta deficīta prognozes. Tikmēr Portugāles un Īrijas gadījumā šādi tēriņi netika pieskaitīti un attiecīgi pret šīm valstīm — apzināti vai nē — tikai attiecināti maigāki nosacījumi nekā Latvijai," tā R. Zīle.

Tāpat R. Zīle atzīmēja, ka nevienlīdzīgā pieeja un dažādās interpretācijas ES ietvaros turpinās. "Tā Portugāle nesen pieņēma budžetu, nesagaidot ES apstiprinājumu, kamēr Itālijas premjerministrs Mateo Renzi sūdzas par ES birokrātisko pieeju un grib panākt, ka uz Itāliju tiek attiecināta virkne izņēmumu," tā R. Zīle.

Runājot par kopējo ekonomisko situāciju Eiropas Savienībā, deputāts uzskata, ka gan Savienībā kopumā, gan eirozonā pastāv virkne problēmu, kurām jāpievēršas. "Bezdarbs joprojām ir augsts, valstu parādu līmeņi pieaug, bet ekonomiskā izaugsme ir mērena. … Pēckrīzes periodā eirozonā iekšzemes kopprodukta pieaugums ir lēnāks nekā Eiropas Savienībā," tā R. Zīle.

Runājot par Eiropas Savienības federalizāciju, R. Zīle pauda viedokli, ka ar budžetu, kas ir aptuveni 1% no kopējā ES iekšzemes kopprodukta, nav iespējams nodrošināt tādas prasības un vīzijas, kādas būtu nepieciešamas patiesi federālai savienībai.

Konferencē piedalījās virkne augsta līmeņa politikas veidotāju. Pasākuma otrajā paneļdiskusijā ar nosaukumu "ES ekonomikas pārstartēšana: risinājumi un ierobežojumi", kurā piedalījās R. Zīle, dalību ņēma arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis, Eiropas Investīciju bankas viceprezidents Jan Vapaavuori, kā arī profesors Iain Begg no London School of Economics and Political Science (Lielbritānija).

Pasākumu "Eiropas Savienība: Latvijas prezidentūras nozīme", kas notika Saeimas ēkā, rīkoja Latvijas Ārpolitikas institūts. Konferences mērķis bija piedāvāt ekspertu vērtējumu un diskusiju par ES pašreizējiem politiskajiem, ekonomiskajiem un drošības izaicinājumiem un iespējām, kādas ir Latvijai Eiropas Savienībā un Eiropas Savienībai kopumā.