Veiksmīgs Eiropas platuma sliežu projekts lauzīs no Austrumu kaimiņiem mantotos paradumus transporta jomā

LR1: Nākamie soļi Baltijas valstu sadarbībai Rail Baltica dzelzceļa projektā

Kāpēc vienošanās starp Baltijas valstīm "Rail Baltica" projektā nāk tik grūti? Katrai valstij ir konkurējošas intereses. Gan Igaunija, gan Latvija, gan Lietuva līdz šim ir konkurējušas kravu pārvadājumos Rietumu – Austrumu virzienā, tāpēc gan biznesa ētika, gan politiskā vide cieš no "Austrumu" ietekmes. Veiksmīgs Eiropas platuma sliežu projekts varētu kļūt par lūzuma punktu un mainīt biznesa ētiku dzelzceļa transporta jomā un līdz ar to politisko vidi ap šīm biznesa interesēm. Pretestība nāk no tiem, kas nevēlas šādas pārmaiņas. Tomēr pārmaiņas ir iespējamas pateicoties augtajam 85% Eiropas līdzfinansējumam, kuru nevar izmantot citām lietām.

Tas ir bijušā ES transporta komisāra igauņa Sīma Kallassa, kā arī Eiropas Parlamenta nopelns, ka "Rail Baltica" projekts ir ieguvis un saglabājis prioritāru statusu. Tāpēc Eiropas Parlamentam arī turpmāk būs svarīgi, lai tas tiktu īstenots pilnā apmērā, tā nodrošinot eiropiešu nodokļu līdzekļu lietderīgu izmantošanu un ekonomiski efektīvu saimniekošanu.

Klausieties visu sarunu "Latvijas Radio" radio raidījumā "Krustpunktā", kas sniedz Baibas Rubesas un citu iesaistīto ekspertu skaidrojumus par "Rail Baltica" projekta ekonomisko mērogu un jēgu, vienotas signalizācijas sistēmas nozīmi, iespējām sadarboties ar pasaules līmeņa piegādātājiem, Rīgas attīstību un pušu sadarbības jautājumiem.