Roberts Zīle

TB/LNNK pievērsīsies privātā parāda samazināšanai

„Lai gan Eiropas Komisija savā ziņojumā par finanšu situāciju ES valstīs par Latviju beidzot ir atsaukusies pozitīvi, minot kā pareizus pēdējos valdības lēmumus, taču šis vērtējums ir izteikts tikai budžeta deficīta kontekstā, nevis vērtējot ekonomiskās attīstības perspektīvas šajā gadā”, apvienības „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK domes sēdē 30. janvārī atzina partijas priekšsēdētājs Roberts Zīle.

„Bezdarbs Latvijā pēc ES statistikas datiem ir sasniedzis 20%.Tas nozīmē, ka varam nonākt arī līdz ceturtdaļai bezdarba, kas nozīmē katastrofu valstij. Tādēļ nodarbinātības politikai ir jābūt galvenajai valdības prioritātei”, teica R. Zīle.

Viņš arī atzina, ka Latvijai šobrīd ir aktīvi jāstrādā, lai panāktu eiro ieviešanai nepieciešamo Māstrihtas kritēriju pārskatīšanu un mūsu valsts nepaliktu perifērijā, Igaunijai iestājoties eirozonā. Šajā kontekstā kaitējumu ir nodarījis Valsts prezidents Valdis Zatlers, ekonomikas forumā Davosā paziņojot, ka Latvija pildīs šos kritērijus, un tādējādi samazinot mūsu manevra iespējas, uzskata R. Zīle.

Savukārt, piemēram, Grieķijas premjers forumā nevienu vārdu neesot bildis par vēlmi izstāties no eirozonas, lai sakārtotu valsts finanšu situāciju, kas ir vēl neatbilstošāka Māstrihtas kritērijiem, nekā Latvijas situācija. „Es uzskatu, ka Latvijai ir jācīnās par savām interesēm, nevis uzreiz jāpaziņo par gatavību izpildīt eiro ieviešanas kritērijus, kurus šobrīd nespēj izpildīt 20 no 27 ES dalībvalstīm”, teica R. Zīle.

TB/LNNK priekšsēdētājs, kurš vienlaikus ir arī partijas pirmsvēlēšanu sociāli ekonomiskās darba grupas jautājums vadītājs, atzina, ka galvenais akcents programmā tiks likts uz Latvijas privātā parāda samazināšanu. Tas šobrīd ir neadekvāti liels gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību sektorā, un smagi apgrūtina Latvijas ekonomikas atkopšanos.

TB/LNNK jaunajā programmā, līdzīgi kā Zīles sociāli ekonomiskajā programmā pirms 9. Saeimas vēlēšanām, nopietni pievērsīsies arī nodokļu izmaiņu jautājumam. Paredzēts, ka partija aicinās pārskatīt mājokļa nodokļa likmes, ieviešot progresīvāku nodokļa sistēmu atkarībā no īpašuma vērtības un izmantošanas veida, palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un neapliekamo minimumu par apgādājamajiem, kā arī ieviest neapliekamo minimumu nodoklim par kapitāla pieaugumu.