Roberts Zīle

"Saeimā budžetu ar *šo portfeli* iesnieguši.."

"Saeimā budžetu ar *šo portfeli* iesnieguši.." jeb, pārlīmējot plāksnītes, mēģināt turpināt tradīciju, kas balstita uz meliem, nav tas labākais sākums. Šis noteikti nav tas portfelis, kurš ceturtdaļgadsimtu glabājis sevī valdību svarīgāko dokumentu - valsts budžetu.

Mana atbilde @Delfi+ par "Reira koka portfeli":

Ir grūti komentēt Jūsu jautājumu par jaundibinātā budžeta portfeļa estētiskajām iezīmēm un detaļām. Paskaidrošu tomēr neseno vēsturi. Toreiz, 1997. gada oktobrī, kad kā finanšu ministrs iedibināju šo valdības tradīciju – simboliski atzīmēt valdības budžeta darba noslēgumu un tā nodošanu lemšanai Saeimai – estētiskajām portfeļa kvalitātēm nebija nekādas lomas. Tas bija smags Krievijas finanšu krīzes laiks, šī pirmā budžeta iesniegšana notika pēc skaudrām sarunām ar pašvaldībām. Tērēt laiku, prātojot par dizainiskām un, patiesībā, mazsvarīgām detaļām, tobrīd būtu pēdējais, ko es atļautos kā ministrs darīt. Šim portfelim bija cita vērtība – tas bija ikdienišķs, Rīgā pirkts mans personiskais ādas portfelis, kurš bija ikdienas darbos nedaudz apbružāts un man kalpoja tieši šim konkrētajam mērķim – tajā skaitā nēsāt dokumentus, arī tā brīža svarīgāko valdības dokumentu - budžeta projektu - nogādāt Saeimā. Tā nebija mēnešiem plānota portfeļu skaistuma kampaņa – man svarīgāk bija aizsākt šo budžeta projekta iesniegšanas tradīciju, jo, manuprāt, arī tradīcijas veido valsti. Iedomāties salīdzināt šo portfeļu estētiskās iezīmes, manuprāt, šajā gadījumā ir nevietā.

Valsts budžetam ir gana simboliska aura – tieši balsojums par to un nevienu citu likumdošanas aktu Latvijas Satversmē ir ar īpašu svaru – to nepieņemot, valdība krīt. Tādēļ fakts, ka nākamie finanšu ministri šo daudzos gadus arī sajutuši šī simbolisma jēgu un turpinājuši šo dabiski izveidojušos tradīciju, kuru toreiz smēlos no senākās demokrātijas pārstāvja – britu finanšu ministra Lorda Gladstona budžeta “boksa”, ir bijis savā ziņā skaisti. Paldies viņiem par to. Vērtības un tradīcijas ļoti lielā mērā ir tas, kas cauri gadsimtiem veido valsti. Lorda Gladstona portfelītis izturēja 150 gadus. Simboliski runājot, parlamentam nesa gan finansējumu industriālām revolūcijām, gan kosmosa pavadoņiem. Budžeta portfelis, kuru ieraudzīju Karaliskās Lielbritānijas finanšu ministrijā, bija līdz nepazīšanai nobružāts, savā ziņā simbolizējot arī budžeta grūto ceļu starp politiskajiem dzirnakmeņiem. Starp citu – arī karalistē bija vairāki mēģinājumi šo simbolu aizstāt ar citu, taču tomēr atgriezušies pie senā simbola un tikai pēc 150 gadiem fiziski izjukušo Lorda Gladstona sarkano portfeli briti aizstāja ar tāda paša dizaina jaunu kopiju.

Noprotu, ka jaunā budžeta portfeļa mērķis ir “…pārmantot iepriekšējā budžeta “portfeļa garu”. Taču gars nepiemīt lietām, bet cilvēkiem. Vērtību, šo portfeļa gara tradīciju pārņemot un uzturot, piešķīra daudzie nākamie finanšu ministri – spilgtas personības – lai kāda būtu bijusi viņu politiskā piederība. Viņi turpināja šī nobružātā portfeļa iesniegšanu Saeimā kā simbolisku ceremoniju un daļu no sarežģītā ikgadējā budžeta procesa, tam pievienojot savas emocijas dienā, kad budžets aiznests uz Saeimu un nodots Saeimas spīkeram. Citiem vārdiem - cilvēki ar savu rīcību un darbu var piešķirt lietām vērtību, bet ne otrādi.

Misiņa plāksnes, kas tika iegravētas pēc kārtējā budžeta iesniegšanas un saglabāja vēsturei katra ministra vārdu, bija piestiprinātas pie šī konkrētā daudz budžetus sevī ietvērušā portfeļa. Neesmu pārliecināts, kāda nozīme ir vairs plāksnēm, noņemtām no vecā portfeļa un piestiprinātām pie jaunā, ar kuru ne man, ne citiem maniem kolēģiem, bijušiem ministriem nav nekāda sakara. Vai svarīga it tikai plāksne ar vārdiem? Nez, vai, piemēram, vienai no vecākajām sporta trofejām – Stenlija kausam –, ja tam gadītos izsist kādu robu, arī tiktu veidota modernizēta karbona versija ar izgrieztām visu uzvarētāju vārdu plāksnītēm no vecā kausa, un cik lielā mērā tas būtu saglabājis senā Stenlija kausa auru?

Ja bija vēlme sākt jaunu tradīciju un atzīmēt “Latvijas reindustrializācijas posmu”, būtu tikai korekti jaunajam Reira koka portfelim piestiprināt plāksni ar tieši vienu uzvārdu.