R.Zīle: dzelzceļa jomā vēl nekas nav skaidrs
Eiropas Parlamenta Transporta un Tūrisma komitejas delegācija 2. jūniju pavadīja Latvijā, lai iepazītos ar valsts īpašo situāciju transporta jomā. TVNET intervēja vienu no komitejas locekļiem, Eiropas Parlamenta deputātu un TB/LNNK līderi Robertu Zīli.
Šodien esat ieradies Latvijā Eiropas Parlamenta Transporta un Tūrisma vizītes ietvaros. Kas ir tas, ko šīs dienas laikā esiet paveikuši un vai ar tik īsu laiku pietiek, lai iepazītos ar situāciju Latvijā? Šajā īsajā laikā galvenais mērķis ir iepazīstināt Eiropas politiķus ar situāciju Baltijā. Šodien iepazināmies ar Latvijas situāciju. Daļa no viņiem neko daudz nezina par Latviju. Savukārt tos, kuri zina par valsti vairāk, ir jāiepazīstina ar mūsu unikālo situāciju transporta politikas jomā un jāparāda, ka daudz kas mums ir atšķirīgs no centrālās un Rietumeiropas. Šodien galvenais uzstādījums bija dzelzceļa joma un ar to saistītās problēmas, kuras mums ir ļoti atšķirīgas no, teiksim, Vācijas, Francijas vai Itālijas. Ir svarīgi parādīt, piemēram, to, ka mēs esam savienoti ar cita platuma sliedēm un tradīcijām, kas ir eksports no austrumiem uz rietumiem ar Krievijas un Baltkrievijas kravām, kuras ir ceļā uz mūsu ostām. Līdz ar to arī daudzas lietas tirgus liberalizācijas jautājumos ir atšķirīgas.
Tāpat šodien pievērsāmies arī aviācijas jomai. Uzreiz pēc ierašanās Latvijā mūsu delegācijas pārstāvji tikās gan ar airBaltc pārstāvjiem, tai skaitā valdes priekšsēdētāju Bertoldu Fliku, gan arī Rīgas lidostas vadītāju Krišjāni Peteru. Kopīgi pārrunājām tuvākā laika aviācijas biznesa iespējas no Latvijas skatu punkta. Bija nepieciešams kolēģiem darīt zināmas problēmas, kas Latvijā rodas Eiropas likumdošanas dēļ un iepazīstināt ar aviācijas biznesa īpatnībām no Latvijas skatu punkta.
Kas attiecas uz īso laiku, ir zināma kārtība kā izbraukuma sēdes var notikt. Tās ir limitētās, jo maksā naudu un gadā tikai trīs tādas sēdes var būt. Tomēr vēl nesen, 2006. gadā mums bija līdzīga sēde. Līdz ar to fakts, ka četros gados divas šādas sēdes notiek vienā valstī jau ir liels sasniegums.
Vai, jūsuprāt, tiek pietiekoši daudz laika veltīts “Latvijas īpašajai situācijai transporta jomā”? Komitejā es cenšos uzturēt Latvijas pozīcijas tik daudz, cik iespējams. Protams, trūkst resursu, lai par katru jautājumu vai jauno likumdošanu transporta jomā, varētu izklāstīt Latvijas un Baltijas īpašo situāciju. Komitejā Baltiju pārstāvu tikai es un igauņu kolēģis. No pozitīvās puses, ir kolēģi no citām ES valstīm, kas ģeogrāfiski ir samērā tuvu mums un saprot mūsu īpatnības gan dzelzceļa, gan aviācijas, gan arī ceļu jomā. Tāpat, Latvijas, Igaunijas un Somijas kopīgā problēma ar garajām rindām uz Krievijas robežas nav tikai šo trīs dalībvalstu problēma. Proti, šajās rindās gaida vadītāji no daudzām ES valstīm. Līdz ar to šīs rindas ir arī Eiropas Savienības problēma. Jāsaka, ka, piemēram, sakarā ar Terehovas robežkontroles punktu šī problēma tiešām ir veiksmīgi aktualizēta Eiropas Savienības līmenī. Cita runa, ka ar dažiem projektiem neiet tik labi. Terehovas sakarā šodien secinājām, ka problēmas rada fakts, ka Satiksmes ministrijas attiecīgie dienesti nav varējuši atrast kompromisu ar zemes īpašniekiem. Līdz ar to šis Eiropas projekts ir praktiski beidzies, vēl nesākdamies. Savukārt ir nejēdzīgi būvēt gaidīšanas punktu citā vietā, kura ir tālu no robežpunkta.
Vai fakts, ka Eiropas Komisijas Transporta komisārs Sīms Kallas ir no Igaunijas ir kaut ko ietekmējis Eiropas Parlamenta Transporta un Tūrisma komitejas dienas kārtībā attiecībā uz Latviju un Baltijas valstīm kopumā? Es uzskatu, ka jā. Kallas ir bijis gan [Igaunijas] Centrālās bankas vadītājs, gan finanšu ministrs, gan arī ministru prezidents. Tāpat viņš ir arī komisārs otrajā termiņā. Kad mēs ar viņu runājam par dzelzceļu vai ceļiem, man personīgi palīdz fakts, ka viņš zina, kādi ir apstākļi Baltijā, to, kādas ir mūsu īpatnības, attiecības ar kaimiņiem un kas tās ietekmē. Piemēram, to, kā “Aļošas” pieminekļa pārvietošana ietekmēja tranzītbiznesu pēc tam. Uzskatu, ka iepriekšējā pieredze viņam ir daudz ko devusi un tāpēc arī Baltijas valstu pašreizējā situācija transporta jomā viņam ir labi zināma. Šajā sakarā arī gribu uzsvērt, ka šis laiks Latvijai un Baltijai kopumā ir ļoti labvēlīgs, lai spertu soli uz priekšu transporta politikas jomā.
Plašāk skatoties, kas pašlaik ir galvenie jautājumi Transporta un Tūrisma komitejā? Ir vesela virkne lietu, kas attiecas katrā no transporta jomām. Aviācijas jomā svarīgs jautājums ir drošības maksājumi lidostās - tā, lai viena lidosta netiktu diskriminēta pret citu. Likumdošana top arī par jaunās paaudzes skrīninga iekārtām, kas varētu skenēt šķidrumus.
Dzelzceļa sakarā ir pavisam citas problēmas. Pašlaik pret 22 dalībvalstīm, tai skaitā visām trim Baltijas valstīm, ir uzsākta tiesvedība par liberalizācijas likumdošanas neieviešanu. Pašlaik gan vēl nav zināms kā šī tiesvedība izvērsīsies, proti, vai Eiropas Komisija uzsāks tiesvedību pret konkrētās valsts ministrijām un atbildīgajām dzelzceļa iestādēm. Šajā sakarā bija svarīgi komitejas locekļiem šīs vizītes laikā parādīt, ka Latvijā situācija ir ļoti specifiska. Attiecīgo likumdošanu pabeidza rakstīt 2002. gadā un līdz ar to tā ir rakstīta Rietumeiropas interesēs. Savukārt mūsu valsts situācija un vajadzības netika ņemtas vērā, jo Latvija tad vēl nebija ES dalībvalsts.
Savukārt jūras lietu sakarā situācija ir diezgan sarežģīta. Es negribu izplūst detaļās, jo diemžēl pārdalot Eiropas Komisijas portfeļus konkurences jautājumi jūras lietās vairs nav Komisāra Kallasa pārziņā. Tā kā tie tagad ir cita komisāra pārziņā, par konkurences jautājumiem ir neliels sajukums.
Kas attiecas uz autoceļiem, jautājums par drošību uz tiem joprojām ir aktuāls. Strādāts tiek pie sodu harmonizēšanas. Pašlaik vēl ir tā, ka vienā valstī persona var izraisīt smagus pārkāpumus, kamēr citā valstī tie netiek pamanīti. Šī vienotā datu bāze, kas ir ļoti svarīga, joprojām nav izveidota. Tāpat strādājam arī pie autovadītāju apliecību izskata harmonizēšanas. Nesen tika saskaitīts, ka Eiropas Savienības 27. dalībvalstīs ir kopā 110 derīgi apliecību veidi.
Brīdī, kad tikāt atkārtoti ievēlēts kā Eiropas Parlamenta deputāts, „Neatkarīgā Rīta Avīze”, citējot Jūs, rakstīja: "Transporta jomā svarīgākais būs panākt, lai ES transporta pakalpojumu tirgū visu dalībvalstu, tostarp Latvijas, uzņēmējiem tiktu nodrošināti vienlīdzīgas un godīgas konkurences apstākļi, lai tiktu likvidēti atlikušie šķēršļi pilnībā brīvam tirgum un lai, aizbildinoties ar "sociālo un algu dempingu", netiktu radīti jauni šķēršļi". Nu ir pagājis teju gads. Cik daudz no teiktā šajā sakarā ir paveikts? Šis mērķis vēl diemžēl nav sasniegts, jo ir daudz neatrisināti jautājumi. Piemēram, mūsu smago automašīnu šoferiem un kompānijām, kurām ir šis bizness, joprojām ir neiespējami tikt ES iekšzemes pārvadājumu tirgos, kā piemēram, Vācijā, Francijā un Itālijā. Pašlaik, ar zināmiem izņēmumiem, viņi var strādāt tikai ar starptautiskajiem reisiem.
Tāpat, joprojām ir liels strīds par pašnodarbinātajiem smago automašīnu vadītājiem. Drīz būs redzams, kā šī diskusija beigsies gan ministru starpā, gan Eiropas Parlamentā, jo bieži tiek uzsvērts, ka šie šoferi patiesībā ir kompāniju algoti. Līdz ar to, ja viņi tiek pielīdzināti citiem sociāliem standartiem šajā biznesā, viņi iegūst handikapu.
Savukārt aviācijas jomā airBaltic ir brīvas rokas strādāt šajā biznesā. Arī jūras lietās es neredzu lielas problēmas. Bet attiecībā uz dzelzceļu, jāsaka, ka, atskaitot Lietuvu, mēs tehniski neesam savienoti ar nevienu Eiropas Savienības valsti. Līdz ar to ir grūti Latvijas Dzelzceļam konkurēt ar kravu pārvadājumiem, jo mums ir daudz tehnisku šķēršļu.
Runājot par dzelzceļu, kas notiek ar Rail Baltica projektu? Šodien tieši secinājām, ka Satiksmes ministrija ir sarežģītas izvēles priekšā. Līdz nākoša gada janvārim vēl turpinās pētījums par šī šaursliežu ātrvilciena projekta reālajām izmaksām. Tomēr jau tagad zināms, ka gan finansējums, ko nodrošina Eiropas Savienība, gan pašas Satiksmes Ministrijas līdzekļi ir limitēti un līdz ar to ir jāpieņem dārgs lēmums, kurš vēl ir jākoordinē ar Lietuvu un Igauniju, kur situācija ir citāda. Pie visa, pašreizējos ekonomiskajos apstākļos dalībvalstis nav līdz galam gatavas pieņemt šo politisko lēmumu. No otras puses, var cerēt ka Komisārs Kallas, būdams igaunis, apzinās situāciju.
Lai arī no ekonomiskā viedokļa Rail Baltica projekts ir diskutējams, ir jāspēj pieņemt šo politisko lēmumu, jo ir daudz interešu grupas, kuras strādā dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā un uzskata, ka Latvijai un pārējām Baltijas valstīm vairāk jāiegulda austrumu - rietumu virzienā un neko nav jāiegulda pretējā. Tajā pašā laikā Krievijas dzelzceļa plāns paredz platāku sliežu ceļu uz Vīni. Arī šim projektam nav ekonomiska rakstura, bet ir ģeopolitisks mērķis. Līdz ar to mums ir jāsaprot kāda situācijā ir Latvija un Baltijas valstis kopumā.
Arī Spānijā ir cits sliežu platums, tomēr viņi izdarīja šādu politisko izvēli un tagad tiks veiksmīgi savienoti ar pārējo Eiropu. Arī mums jāspēj pieņemt šāda tipa politisks lēmums.
Edgars Zīverts, FINANCENET publicēts portālā: 2010. g. 4. jūnijā