Roberts Zīle: Staļiniskais genocīds dažās aprindās joprojām ir tēma, ko labāk nepieminēt

Strasbūra, 6. jūnijs: Šodien Eiropas Parlamenta plenārsesijā Parlamenta priekšsēdētājs Jeržijs Buzeks un politisko grupu pārstāvji pieminēja Baltijas valstīs 1941. gadā veiktās deportācijas. Deputāts Roberts Zīle (TB/LNNK), runājot ECR grupas vārdā kolēģiem jautāja: "Kāpēc maniem tautiešiem joprojām ir jāklausās Maskavas stāsts par to, ka īstenībā nebija Baltijas valstu okupācijas, ka nebija Molotova - Rībentropa pakta rezultātā notikusī okupācija Baltijā, bet tā bija Baltijas valstu sociālistiskā izvēle 1940. gada vasarā? Kāpēc man un maniem tautiešiem joprojām ir jāklausās stāsts par "atbrīvošanu" no deportētajiem - izglītotākajiem un labākajiem cilvēkiem Baltijas valstīs?"

Runājot debatēs, Roberts Zīle norādīja: "Lai gan Baltijas valstu iedzīvotāju masu deportācijas 1941.gada 14.jūnijā un šo deportāciju otrais vilnis 1949.gada martā noveda pie tūkstošiem nevainīgu cilvēku gadiem ilga pazemojuma necilvēcīgos izsūtījuma apstākļos un nāves lēģeros Sibīrijā, Eiropas un pasaules sabiedriskā doma šo faktu vēl līdz šim nav apzinājusi. Kopš 2.pasaules kara ir pagājuši vairāk kā 65 gadi, sen ir novērtēts un notiesāts ļaunums cilvēcei, ko nodarīja Hitlera totalitārais režīms. Taču staļiniskā režīma piekoptais genocīds okupētajās Austrumeiropas valstīs, arī pašā Krievijā, dažās mūsdienu politiskajās aprindās vēl aizvien skaitās tēma, ko labāk nepieminēt, un arī Eiropas Savienībai līdz galam šis vērtējums nav pabeigts. Padomju režīma noziegumi ir atstājuši paliekošu negatīvu ietekmi uz Baltijas valstu iedzīvotāju psiholoģiju. Padomju sistēma, kas rakstnieka Aleksandra Solžeņicina vārdiem, balstījās uz meliem un teroru, bija kropls un cilvēka dabai nepieņemams veidojums. Tā grāva cilvēku morālās vērtības, tradīcijas, solidaritāti un pašapziņu. Tādēļ es aicinu Eiropas Komisiju sniegt visu iespējamo atbalstu pienācīgai komunistiskā režīma noziegumu izpētei, ko ir ierosinājuši vairāku dalībvalstu, arī visu Baltijas valstu, tieslietu ministri, un pabeigt šo nepadarīto darbu visu totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanai". Zīmīgi, ka Parlamenta plenārsēdē par šo Baltijas valstu un visas Eiropas vēsturei neapstrīdami būtisko datuma pieminēšanu nerunāja vienīgi Tatjanas Ždanokas pārstāvētās Zaļo/ALE grupas un Komunistu GUE/NGL grupas pārstāvji.