Roberts Zīle: pēc Vienotā banku noregulējuma mehānisma izveides "Parex" glābšanas scenārijs vairs nebūs iespējams
Eiropas Parlaments plenārsesijā Strasbūrā šodien apstiprināja trīs tiesību aktus tā sauktā ES banku savienības otrā pīlāra - Vienotā banku noregulējuma mehānisma izveidei. Divi no pieņemtajiem tiesību aktiem veido rīcības sistēmu banku krīžu gadījumos, bet trešais nodrošina vienotu, banku finansētu sistēmu mazo noguldījumu (līdz 100 000 eiro) garantēšanai. Kopīgi ar iepriekš pieņemto banku Vienotās uzraudzības mehānismu noteikumi veido ES banku savienības pamatus.
Kā atzīst Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, "svarīgākais, ko Latvija ir ieguvusi līdz ar iestāšanos eirozonā un tagad arī ar ES banku savienības izveidi - drošību, ka "Parex" glābšanas scenārijs ar milzu līdzekļu izņemšanu no valsts budžeta privātas bankas parādu nomaksai ar sekojošu ekonomiskās un sociālās krīzes dramatisku padziļināšanos vairs nebūs iespējams. Līdz ar iestāšanos eirozonā mēs varam būt droši, ka krīzes brīdī Eiropas Centrālā banka (ECB) mums neatteiktu ārkārtas palīdzību sistēmiski svarīgas bankas likviditātes nodrošināšanai, ja vien ECB kā Vienotā ES banku uzrauga uzraudzībā mēs tik tālu vispār nonāktu. Savukārt Vienotais noregulējuma mehānisms un tam piesaistītais fonds nodrošinātu, ka nodokļu maksātāji lielas bankas problēmu gadījumā būtu rindas galā pēdējie, nevis pirmie, kas ciestu."
R. Zīle gan uzsver, ka banku savienības izveide tās šā brīža formā nekādā gadījumā nenozīmē, ka Latvijas finanšu sistēmu nekas neapdraud. ES banku savienības izveidi nevar uzskatīt par pabeigtu bez tās trešās "kājas" papildus vienotajai uzraudzībai un problēmu noregulējuma mehānismam - kopīga depozītu garantiju fonda. "Banku savienība pati par sevi turklāt nekādi nerisina Latvijas finanšu sistēmas ievainojamības galveno cēloni - pārlieku lielo nerezidentu noguldījumu apjomu, vairums no kuriem ir īstermiņa noguldījumi", norāda R. Zīle.
Ekonomikas krīzes laikā daudzu banku zaudējumus nācās segt nodokļu maksātājiem, banku īpašniekus atstājot teju neskartus. Jaunā ES banku savienības likumdošana paredz, ka bankas grūtību gadījumā vispirms tiek piedzīti līdzekļi no banku īpašniekiem (galvenokārt akcionāriem) un kreditoriem (galvenokārt obligāciju īpašniekiem), un tikai pēc tam varēs piesaistīt banku noregulējuma fonda līdzekļus.
Abi jaunie likumi par banku noregulējumu uzliek bankām veikt iemaksas rezerves fondā, kas segs zaudējumus, kad nebūs gana ar līdzekļiem, kas piesaistīti no akcionāriem un kreditoriem. Banku savienības valstu bankas (visas eirozonas valstis un pēc brīvas izvēles arī citas dalībvalstis) veiks iemaksas kopīgā 55 miljardus eiro lielā noregulējuma fondā, kas pakāpeniski tiks izveidots astoņu gadu laikā. Dalībvalstīm, kas nav banku savienībā (kā Lielbritānijai vai Polijai) būs jāveido nacionālie banku fondi, desmit gadu laikā sasniedzot finansējumu 1% apjomā no apdrošināto noguldījumu kopsummas.