Roberts Zīle

Roberts Zīle: nedrīkstam ignorēt SVF ziņojumā minētos riskus finanšu sistēmai un ilgtspējīgai attīstībai

29. novembris, Brisele: "Lai gan Ministru prezidenta un finanšu ministra publiski paustie komentāri par jaunāko SVF misijas Latvijā ziņojumu pamatā ir pozitīvi vai pat pašslavinoši, Latvija nedrīkst ignorēt ziņojumā skaidri norādītos riskus divos virzienos - mūsu valsts finanšu sistēmai un ilgtspējīgai sabiedrības attīstībai", uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Viņš norāda, ka, runājot par valsts budžeta un nodokļu politiku, SVF ziņojumā ir nepārprotami uzsvērts, ka atsevišķos jautājumos Latvijas pieeja nebūt nav perfekta. "Kā jau es daudzkārt esmu uzsvēris, nav saprotama iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes plānotā samazināšana par veseliem 5 procenta punktiem laikā līdz 2015. gadam pilnīgi visiem, ko SVF iesaka pārskatīt. Nepalielinot ar nodokli neapliekamo minimumu, šāda rīcība Latvijas nodokļu sistēmu faktiski padara regresīvāku, jo lielākie ieguvēji no šāda soļa ir iedzīvotāji ar lielākajiem ienākumiem. 2006. gadā veidojot TB/LNNK ekonomisko programmu, mēs secinājām, ka ilgtermiņā gan ekonomiski, gan sociāli efektīvāk ir paaugstināt tieši neapliekamo minimumu, nevis lineāri pazemināt ienākuma nodokļa likmi. Savukārt SVF jau 2009. gada krīzes sarunās ar Latvijas valdību nepārprotami uzstāja, ka jāceļ neapliekamais minimums, un turpina darīt to arī tagad, atzīstot, ka tas būtu sociāli taisnīgāk. Fonds arī norāda, ka nebūtu pieļaujama plānotā garantētā minimālā ienākuma pabalsta samazināšana. Taču, neskatoties uz SVF brīdinājumiem, mēs turpinām kāpt uz tiem pašiem grābekļiem, kuriem iepriekš", uzsver R. Zīle.

Būtiski brīdinājumi izskan arī SVF ziņojuma sadaļā par riskiem Latvijas finanšu sistēmai. "SVF norāda uz aizvien pieaugošo nerezidentu depozītu apjomu Latvijas banku sistēmā, kas apdraud ne tikai banku likviditāti, bet caur depozītu garantiju sistēmu arī valsts budžetu. Pēc Krājbankas bankrota depozītu garantiju fonds Latvijā ir tukšs, bet mūsu vājās izredzes banku krīzes gadījumā saņemt tiešu palīdzību no ES institūcijām skaidri parāda "Parex" gadījums, kad Latvijas valsts budžets bija spiests "glābt" šo banku jeb ar nodokļu maksātāju naudu uzņemties segt tās saistības. Šobrīd strauji pieaug arī nerezidentiem izsniegto kredītu apjoms. Negribas domāt, ka šī depozītu un kredītu plūsma tiek izmantota tikai finanšu tranzītam jeb naudas atmazgāšanai. Taču, jebkurā gadījumā, nav pieļaujams, ka mēs turpinām balstīt nerezidentu naudas ieplūšanu Latvijā, tos vilinot gan ar iespēju iegūt Šengenas ilgtermiņa uzturēšanās atļaujas, gan no nākamā gada piedāvājot nulles procentu likmi no Latvijas uz Krieviju izmaksātajām dividendēm. Mēs gan pagaidām vēl neesam tikuši līdz Kipras līmenim jeb izpildījuši Aināra Šlesera plānu piešķirt Latvijas pilsonību bagātiem no austrumiem, pārsvarā Krievijas nākošiem ārzemniekiem, taču tālu no tā neesam", norāda R. Zīle.

"Nacionālā apvienība uz SVF ziņojumā norādītājiem riskiem ir norādījusi un turpina norādīt mūsu koalīcijas partneriem, taču dzirdīgas ausis nav atradusi. Varbūt SVF ziņojums beidzot kalpos par pamatu, lai izbeigtu politiku, kas sociālo nevienlīdzību Latvijā palielina, nevis samazina, kā arī rada ievērojamus draudus gan banku sistēmai, gan valsts budžetam, vienlaikus veicinot to, ka Latvijas bagātāko iedzīvotāju topa augšgalā nu ir nepārprotami izvirzījušies cilvēki, kas pārstāv ar nerezidentiem strādājošās bankas".