Roberts Zīle: Latvijas deputāta vietas zaudēšana Eiropas Parlamentā liecinās par "solidaritāti" ES

Brisele, 2013. gada 19. februāris: Eiropas Parlamenta Konstitucionālo lietu komiteja šodien atbalstīja ziņojuma projektu "Par Eiropas Parlamenta sastāvu 2014. gada vēlēšanu perspektīvā", kas cita starpā paredz Latvijas deputātu skaita samazināšanu Eiropas Parlamentā no deviņiem līdz astoņiem. Roberta Zīles un citu Latvijas deputātu priekšlikumi, kas novērstu Latvijas pārstāvniecības sarukšanu Parlamentā, tika noraidīti.

Konstitucionālo lietu komitejas šodien apstiprinātais ziņojums paredz vienas deputātu vietas zaudēšanu kopumā 12 ES dalībvalstīm, un trīs deputātu vietu zaudēšanu Vācijai. Tas nepieciešams, lai pēc Horvātijas pievienošanās ES šāgada jūlijā Parlamenta deputātu skaits atbilstu Lisabonas līgumā paredzētajam - proti, 751 deputātam. Valstis, kurām piedāvāts samazināt deputātu skaitu, izraudzītas pēc t.s. regresīvās proporcionalitātes principa jeb rēķinot deputātus uz iedzīvotāju skaitu. Kā norāda ziņojuma autori, būtisks faktors jaunajā vietu sadalījumā ir demogrāfiskās izmaiņas dalībvalstīs laikā kopš pēdējām Parlamenta vēlēšanām.

EP deputāts Roberts Zīle kopā ar vēl vienu Eiropas Konservatīvu un reformistu grupas deputātu Lajošu Bokrošu ziņojumā iesniedza vairākus priekšlikumus, kas pēc būtības paredzēja, ka deputātu skaits netiek samazināts tām dalībvalstīm, kuru iedzīvotāju skaits ir sarucis sakarā ar ES atbalstīto krīzes pārvarēšanas pasākumu īstenošanu.

"Mūsu priekšlikuma būtība bija ņemt vērā to ieguldījumu, ko Latvija, atbilstoši Eiropas Komisijas ieteikumiem īstenojot skarbu valsts budžeta "griešanu", "Parex" bankas glābšanu un nacionālās valūtas kursa nemainīšanu, faktiski sniedza visas ES finanšu sistēmas stabilitātei," norāda R. Zīle. "Šīs pieejas rezultātā notika īslaicīgs straujš Latvijas ekonomikas kritums un bezdarba pieaugums, kas noveda pie daudzu Latvijas iedzīvotāju aizbraukšanas."

"Diemžēl komitejas balsojums skaidri liecina par ES it kā valdošo "solidaritāti". Tāpat kā dažu valstu pārstāvju centieni, lai no Latvijas un citām Austrumeiropas valstīm emigrējušo cilvēku pārstāvniecība tiktu uzticēta to jauno mītnes valstu politiķiem. Protams, var jau teikt kā Latvijas Ministru prezidents, ka nekas liels jau šī deputātu skaita samazināšanā neesot, un tā jau iepriekš esot bijusi paredzama. Bet, no diskusijām Konstitucionālo lietu komitejā ir skaidri noprotams, ka nākotnē sekos nākamais solis - balsu skaita izmaiņas ES Padomē, kas arī var izrādīties Latvijai un tās premjerministram nelabvēlīgas".

R. Zīle arī norāda: "Lielo valstu nežēlīgā cīņa par savas pārstāvniecības saglabāšanu visdažādākajās institūcijās, piemēram, Starptautiskajā Valūtas fondā, kur t.s. BRIC valstīm netiek dots vietu skaita palielinājums padomē, apliecina, ka šie jautājumi pasaulē tiek uztverti nopietni. Līdz pat tam, ka, piemēram, Luksemburga ir gatava darīt visu iespējamo, lai saglabātu tādu pašu balsu skaitu kā par to nesalīdzināmi lielākā Dienvidāfrika. Es gribētu aicināt līdzīgi uztvert lietas arī Latvijas valdībai".

Paredzams, ka Eiropas Parlaments par ziņojumu varētu balsot 11.- 14. marta plenārsesijā Strasbūrā. Pēc tam jautājums par Parlamenta deputātu skaita izmaiņām nonāks Eiropadomē, kur ir jāpanāk visu dalībvalstu piekrišana.