Roberts Zīle: jaunā ES dzelzceļa likumdošana līdzēs panākt Baltijas valstu standartu savietojamību
Brisele, 2013. gada 18. decembris
Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komiteja vakar balsojumā atbalstīja tā sauktās ES ceturtās dzelzceļa likumdošanas paketes pieņemšanu. Tajā ietilpstošo divu regulu un četru direktīvu mērķis ir likvidēt ES pastāvošos tehniskos, administratīvos un konkurenci ierobežojošos šķēršļus, virzoties uz vienotu ES tirgu dzelzceļa nozarē.
Eiropas Parlamenta deputāts, ziņotājs par paketē ietilpstošo Eiropas Dzelzceļa aģentūras regulu Roberts Zīle pozitīvi vērtē, ka vismaz Parlamenta komitejas līmenī ir izdevies panākt kompromisu. “Ir skaidrs, ka bez reālas konkurences ieviešanas dzelzceļa sektorā ES dzelzceļa pārvadājumu tirgus, kā arī dzelzceļa infrastruktūra ir nolemta lēnai nīkuļošanai. Statistika liecina, ka dzelzceļa pasažieru pārvadājumu īpatsvars ES kopš 2000. gadā nav pieaudzis un ir palicis 6% apmērā, bet dzelzceļa kravu īpatsvars ir samazinājies no 11,5% līdz 10,2%. Tajā pašā laikā, piemēram, dzelzceļa iekšzemes pasažieru pārvadājumu liberalizācija līdz 2035. gadam varētu radīt ES iedzīvotājiem un iesaistītajiem uzņēmumiem finansiālas priekšrocības vairāk nekā 40 miljardu eiro apmērā, palielinot pārvadājumu apjomu par 16 miljardiem pasažierkilometru”, atzīst R. Zīle.
Lai gan asās diskusijas dzelzceļa paketes pieņemšanas gaitā rādīja, ka dalībvalstu un polisko grupu viedokļi par jaunās likumdošanas politisko pusi, piemēram, dzelzceļa infrastruktūras nodalīšanu no dzelzceļa pārvadātājiem atšķiras, R. Zīle izteica cerību, ka t.s tehniskais paketes pīlārs ES Padomē un Parlamentā varētu pietiekami strauji virzīties uz priekšu.
„Ir skaidrs, ka pirms ambiciozā mērķa par brīva un vienota ES mēroga dzelzceļa tirgus izveidi, ir jāsper pirmais solis – jāpanāk dalībvalstu dzelzceļu tehniskā savietojamība. Man ir gandarījums, ka jaunajā likumdošanā ir izdevies iestrādāt normas, kas pārejas periodā līdz ES vienotajam dzelzceļa tirgum uzliek par pienākumu Baltijas valstīm panākt savstarpēju tehnisko standartu savietojamību. Lai nav tā, kā neseno TEN-T dienu laikā, kad ES transporta komisārs Sīms Kallass noorganizēja eksperimentālo vilciena reisu Viļņa-Rīga-Tallina. Jau tā ļoti lēnā gaitā braucošais vilciens bija spiests pavadīt laiku uz Baltijas valstu robežām, lai nomainītu lokomotīves, jo mūsu standarti izrādās ir dažādi. Vienlaikus uzņēmuma „Latvijas Ekspresis” apkalpotie Rīga-Maskava un Rīga-Pēterburga pasažieru vilcieni šķērso robežas bez jebkādam problēmām. Tas skaidri rāda, kādai telpai dzelzceļa jomā mēs joprojām piederam”, uzsver R. Zīle.
Līdz ar iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu brīvai konkurencei (gan saglabājot dzelzceļa sabiedrisko pakalpojumu līgumu balansu), ceturtā dzelzceļa tiesību aktu pakete noslēdz dzelzceļa tirgus liberalizācijas pasākumus, jo kravu pārvadājumi un starptautiskie pasažieru pārvadājumi jau ir atvērti brīvai konkurencei. Līdz ar tās pieņemšanu tiks stiprināta infrastruktūras pārvaldītāju neatkarība un nodrošināts, lai sliežu ceļu pārvaldības un vilcienu kustības funkcijas būtu nošķirtas, uzlabots savietojamības un drošības regulējums, kā arī ieviesta vilcienu vienota sertifikācija.