Roberts Zīle: ES budžets iezīmē kopējo tendenci uz solidaritātes mazināšanos ES
Strasbūra, 2013. gada 19. novembris
Eiropas Parlaments šodien plenārsēdē Strasbūrā galīgajā balsojumā atbalstīja ES 2014.-2020. gada daudzgadu budžetu. Savukārt rīt notiks balsojums par 2014. gada budžeta projektu, vienošanos par kuru pēc ilgām diskusijām pagājušajā nedēļā panāca Eiropas Parlaments un ES Padome.
Atzīstot, ka Latvijai lielākā vai mazākā mērā ir izdevies panākt savu interešu nodrošināšanu ES budžetā, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle tomēr norāda uz kopumā nelabvēlīgu gaisotni budžeta pieņemšanas gaitā.
„Ir skaidrs, ka kopējā tendence uz ES budžeta samazināšanu (gan 2014. gada budžetā pret 2013. gada budžetu, gan 2014. - 2020. daudzgadu budžetā pret 2007.-2013. gada daudzgadu budžetu), kā arī asie strīdi budžeta sarunās liecina par solidaritātes mazināšanos ES un lielo dalībvalstu interešu izvirzīšanos priekšplānā. Vienlaikus tas ir saprotams - dalībvalstu politiķiem ir grūti pārliecināt vēlētājus par iemaksu ES budžetā palielināšanu brīdī, kad nacionālie budžeti tiek "griezti". Taču samazinājums nav mazs – daudzgadu budžeta kopējo maksājumu griesti sarūk par 3,7%, bet saistību griesti - par 3,4%. Savukārt, piemēram, 2014. gada budžeta maksājumu sadaļa attiecībā pret 2013. gadu sarūk pat par 6,5% , bet saistības – par 6,2%. Tā kā Latvija ir, un domājams vēl ilgi būs t.s. kohēzijas valsts, kura no ES budžeta vairāk saņem, nekā tajā iemaksā, ir skaidrs, ka šī kopējā tendence nenāk mums par labu. Turklāt ES budžeta izdevumu samazināšana nekādi neiet kopā ar līdzšinējo virzību uz aizvien lielākas ES centralizētās pārraudzības ieviešanu, īpaši budžeta un ekonomiskajos jautājumos", atzīst R. Zīle.
Viņš gan uzsver: "Protams, pati kompromisa panākšana starp dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu no Latvijas viedokļa ir vērtējama pozitīvi. Vēl vairāk aizkavējoties budžeta pieņemšanai 2014. gada maksājumi turpinātos atbilstoši iepriekšējam daudzgadu budžetam jeb 2013. gada līmenim, kas gan daļēji notiks jau tagad. Piemēram, lauksaimniekiem tas nozīmētu turpināt saņemt esošos platībmaksājumus 95 eiro par hektāru apmērā 2014. gada budžetā paredzēto 109 eiro vietā.
Pēc R. Zīles domām, 2014.-2020. gada budžetā lauksaimniecības tiešmaksājumi ir galvenā pozīcija, kurā konkrēti Latvija finansiāli ievērojami iegūst, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Jāuzsver, ka līdz 2019. gadam platībmaksājumi par hektāru pakāpeniski pieaugs līdz 196 eiro, lai gan Latvija šajā jomā joprojām ieņems pēdējo vietu ES.
"Loti būtiska ir jauna "horizontāla" finansējuma mehānisma - Eiropas Savienošanas instrumenta (CEF – Connecting Europe Facility) izveide ES nozīmes transporta, enerģētikas un digitālo tīklu finansēšanai", atzīst deputāts. "Transporta jomā jaunais mehānisms nozīmē trīskārtīgu finansējuma palielinājumu ES nozīmes projektiem. Tā sasaiste ar Kohēzijas fondu ļaus kohēzijas valstīm no ES līdzekļiem finansēt transporta projektus, tajā skaitā "Rail Baltica" ātrgaitas dzelzceļa projektu, līdz pat 85% apmērā no kopējam izmaksām, un enerģētikas projektus - līdz 75% apmērā no kopējām izmaksām.
Pozitīvi arī, ka ir aptuveni izdevies panākt Latvijai atvēlētā kohēzijas finansējuma saglabāšanu iepriekšējā perioda apmērā – proti, ap 4,7 miljardiem eiro, uzskata R. Zīle. Atzinīgi vērtējama ir arī atbalsta privātiem ēku energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektiem iekļaušana Kohēzijas fonda mērķos.
Tiesa gan, daudzie un dažādi ES budžetā iekļautie papildinstrumenti (ārpus lielajiem fondiem) konkrētu mērķu sasniegšanai liek uzdot jautājumu, vai Latvija ir pietiekami aktīva to piedāvāto iespēju izmantošanā, uzskata R. Zīle.
"Piemēram, jau iepriekšējā daudzgadu budžetā bija iekļauts, un šajā periodā tiek palielināts finansējums t.s. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondam, no kura dalībvalstis var saņemt naudu to uzņēmumu atlaisto darbinieku darba meklēšanas un pārkvalifikācijas atbalstam, kuri cietuši no "strukturālam izmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos". Jautājums - kādēļ Latvijas atbildīgās ministrijas nav izstrādājušas pieteikumu šī fonda atbalsta saņemšanai, ja jau "Liepājas Metalurgs" ir cietis no konjunktūras izmaiņām globālajā tērauda tirgū? Vai arī patiesie "Liepājas Metalurga" maksātnespējas cēloņi tomēr ir cita veida", vaicā R. Zīle.