Roberts Zīle

Roberts Zīle: Ekonomiskās intereses traucē ES asāk vērsties pret Krieviju

ES Padomes lēmums spert kārtējo nelielo un piesardzīgo soli sankciju pastiprināšanā pret Krieviju rāda, ka diemžēl atsevišķu ES lielvalstu ekonomiskās intereses joprojām dominē pār ES kopīgajām vērtībām un solidaritāti pret tās asociēto partneri Ukrainu, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (ECR). Viņš gan ar gandarījumu atzīst, ka Eiropas Parlamenta šodien pieņemtā rezolūcija par stāvokli Ukrainā precīzi kvalificē Krievijas veiktās darbības šajā valstī un aicina uz spēcīgākām jeb t.s. trešā posma sankcijām, ja Krievija nepildīs savas starptautiskās saistības.

R. Zīle uzsver: „Protams, ka atsevišķu lielo ES dalībvalstu specifiskās ekonomiskās intereses Krievijā ir galvenais iemesls, kas neļauj ES Padomei pieņemt stingrus un izšķirošus lēmumus par sankciju piemērošanu Krievijai, līdz pat tās pilnīgai ekonomiskajai un politiskajai izolācijai.

Nav noslēpums, ka, piemēram, Vācijai ir intereses Krievijas rūpniecības sektorā, Lielbritānijai – finansēs, Francijai – militārajās piegādēs u.t.t.

Līdz ar to es prognozēju, ka šāda soli pa solim taktika turpināsies, ja vien ES līderi nespēs izšķirties par kopīga mehānisma izveidi sankciju piemērošanas rezultātā ekonomiski cietušo valstu atbalstam.”

„Šajā ziņā priecē vismaz tas, ka Eiropas Parlaments ir spējīgs paust asu nosodījumu Krievijai, tā radot zināmu politisko fonu, kas varētu veicināt ES līderu izlēmību”, atzīst R. Zīle.

„Šodienas rezolūcijā ir precīzi klasificētas Krievijas darbības – Krimas okupācija un aneksija, Ukrainas austrumu apgabalu separātistu apgāde ar ieročiem, algotņu iepludināšana Ukrainā un daudzos gadījumos – šo nelikumīgo militāro formējumu faktiska vadība. Parlaments aicina ES Padomi pieņemt labāk saskaņotu un stingrāku stratēģiju, un runāt vienā balsī – gan izvērtējot krīzi Ukrainā un sankciju piemērošanu Krievijai, gan jautājumos, kas saistīti ar ES energoapgādes drošību. Svarīgi, ka enerģētikas drošības jautājuma risināšana tiek attiecināta arī uz Ukrainu – uzsverot nepieciešamību ES stingri iestāties par to, lai Ukraina spētu iegādāties gāzi par konkurētspējīgu cenu, kas nav politiski motivēta”.