Roberts Zīle: Eiropas Parlaments nepārprotami mudina dalībvalstis uz ātrāku gāzes tirgus liberalizāciju
Strasbūra, 2013. gada 11. septembris: Eiropas Parlaments vakar plenarsēdē Strasbūrā pirmaja lasījumā atbalstīja ziņojumu "Par pasākumiem iekšējā enerģijas tirgus darbības nodrošināšanai", kurā ES dalībvalstis mudinātas steidzami pieņemt un ieviest visus ES tiesību aktus, kas attiecas uz iekšējā enerģijas tirgus izveidi, tajā skaitā gāzes un elektroenerģijas tirgus liberalizāciju. Parlaments norāda, ka t.s. trešās ES enerģētikas likumdošanas paketes noteikumi pilnībā jāpiemēro gan Eiropas, gan ārvalstu uzņēmumiem, bet jebkuriem Komisijas piešķirtiem atbrīvojumiem no šiem noteikumiem jabūt ierobežotiem pec apjoma un piemērošanas ilguma un tie jāpārskata Eiropas Parlamentā un ES padomē.
"Ziņojumā ir skaidri raksturota Baltijas valstu kā ES "enerģijas salas" situācija, ko vēl vairāk pasliktina pilnīgā atkarība no viena gāzes piegādātāja ", norāda Eiropas Parlamenta deputāts no Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas (ECR) Roberts Zīle. "Tajā arī atklāti tiek kritizētas dalībvalstis, kas lielo enerģijas kompāniju lobistu spiediena dēļ atliek trešās enerģētikas likumdošanas paketes ieviešanu. Diemžēl, šādu situāciju mēs joprojam piedzīvojam arī Latvijā, kur vispirms Saeimas atbildīgā komisija, bet vēlāk arī Ekonomikas ministrijas sagatavo tādus Enerģētikas likuma grozījumus, kas kavē vai būtībā pat nepieļauj gāzes tirgus liberalizāciju. Savukārt Eiropas Parlaments aicina dalībvalstis pilnīgu liberalizāciju pabeigt jau 2015. gadā."
Eiropas Parlaments ziņojumā uzsver, ka vairākas ES valstis joprojām ir pilnīgi izolētas no Eiropas gāzes un elektroenerģijas tirgiem un turpina maksāt augstāku cenu par energoresursiem, tādējādi pazeminot savu konkurētspēju. Tādēļ deputāti aicina Eiropas Komisiju, ja dalībvalstis vēlas, piedalīties to sarunās par enerģijas cenām ar ārējiem energopiegādātājiem, piemēram, par gāzes iepirkšanu. Tāpat Parlaments atbalstīja ECR grupas ierosinājumu aicināt Komisiju un dalībvalstis pārskatīt visus gāzes piegādes līgumus, kuru pamatā ir novecojuši cenu noteikšanas mehānismi, jo īpaši naftas indeksācijas princips, kas liek patērētājiem maksāt augstas cenas.
"No gāzes monopola izrietošās augstās enerģijas cenas Latvijā ir kā nodoklis, kuru mūsu valsts iedzīvotāji spiesti maksāt valstij, kas gāzes piegādes izmanto kā ģeopolitiskās ietekmēšanas instrumentu", uzsver R. Zīle. "Kā rāda, piemēram, Nacionālā gāzes termināļa biedrības aprēķini, alternatīvu gāzes piegāžu neesamība un gāzes tirgus reformas atlikšana Latvijas patērētājiem kopš 2010. gada ir izmaksājusi 255 miljonus latu. Neskatoties uz gāzes monopola saglabāšanas piekritēju piesauktajām "Gazprom" cenu atlaidēm, kuras tirgus liberalizācijas gadījumā Krievijas kompānija, protams, atceltu, Latvija 2013. gada pirmajos 7 mēnešos par Krievijas gāzes importu vienalga ir pārmaksājusi 31 miljonu latu. Un, pat ja apšauba šos aprēķinus, tad gāzes robežcena kopš 2005. gada Latvijai pieaugusi vairāk nekā trīs reizes. Tādēļ es gribētu aicināt Latvijas valdību nopietni uztvert Eiropas Parlamenta doto "ceļamaizi" gan turpmākajai rīcībai gāzes tirgus liberalizācijas jautājumā, gan sarunām ar "Gazprom"".