Roberts Zīle debatē par EP Krīzes komitejas ziņojumu: "Latvijai grūti atveseļot ekonomiku, ja galvenās iedzīvotāju rūpes ir kredītu atdošana ārvalstu bankām"
Strasbūra, 20. oktobris: Eiropas Parlaments šodien apstiprināja EP Finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes (CRIS) komitejas izstrādāto ziņojumu "Par finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi — ieteikumi veicamajiem pasākumiem un iniciatīvām", kurā Parlaments izskata un nosoda finanšu krīzes cēloņus, kā arī sniedz virkni ieteikumu, kas ES līmenī ir jāveic krīzes seku mazināšanai un stabilas ekonomikas nodrošināšanai nākotnē. Parlamenta debatēs EP deputāts Roberts Zīle (ECR, TB/LNNK), norādīja uz Latvijas un citu krīzes vairāk skarto ES dalībvalstu ierobežotajām iespējām atveseļot ekonomiku, kā arī uzsvēra nepieciešamību nākotnē saglabāt ES kohēzijas politikas sākotnējos mērķus.
Roberts Zīle, pirms Parlamenta balsojuma debatējot par ziņojumu, norādīja uz Latvijas situāciju, kur lielais privātā parāda slogs gulstas uz iedzīvotāju pleciem un tas apgrūtina ekonomikas atveseļošanu: "Agresīvu pārobežu investīciju rezultātā daudzās jaunajās ES dalībvalstīs kopš 2004. gada privātais parāds ir pieaudzis pat par desmit reizēm, pie tam absolūtais vairākums no šiem kredītiem tika ņemti ar visu valūtas risku kredīta ņēmējam", deputātiem un Eiropas Komisijas pārstāvjiem norādīja R. Zīle, "Kas savukārt nozīmē to, ka šo valstu valdībām faktiski nebija iespējams mainīt savu valūtas politiku".
Lai gan ziņojumā saglabātas norādes uz problēmām, kas vairākās ES jaunajās dalībvalstīs radušās ārvalstu banku un apdrošināšanas sektora darbības rezultātā, R. Zīle norādīja, ka šī situācija, kas radusies ārvalstu banku uzvedības rezultātā Latvijā un citās jaunajās ES dalībvalstīs, ziņojumā diemžēl ir skarta pārāk maz. "Šīm valstīm, tostarp Latvijai, viskrasāk krītas IKP un strauji palielinās bezdarbs, tāpēc, ka īstenībā valdībām nav pārāk lielu manevra iespēju savu ekonomiku atveseļošanai, kā vienīgi mazināt budžeta izdevumus un celt nodokļus. Un tajā pašā laikā mājsaimniecībām pirmkārt un galvenokārt nākas rūpēties tikai par ārvalstu banku kredītu atdošanu eiro izteiksmē".
R. Zīle izteica kolēģiem bažas par ziņojuma nostāju attiecībā uz ES kohēzijas fondu izmantošanu krīzes seku mazināšanai, pieļaujot iespējas ES vecajām dalībvalstīm nevienlīdzības izlīdzināšanai starp reģioniem paredzētos līdzekļus izlietot savu strukturālo reformu veikšanai.
"No šī ziņojuma var saprast, ka ES kohēzijas politika nākotnē varētu tikt būtiski mainīta, pieļaujot, ka IKP uz vienu iedzīvotāju vairs var nebūt galvenais kritērijs kohēzijas politikas finanšu instrumentu sadalē. Citiem vārdiem, ES kohēzijas politika var tikt iznīcināta tās klasiskajā formā un tad nevienlīdzība un dzīves līmeņa atšķirības starp dažādām dalībvalstīm, pat pēc krīzes pārvarēšanas, būs krasi lielāka, nekā pirms tās.... Ko no tā varētu secināt tāda ES jaunā dalībvalsts, kuras IKP līmenis ir samazinājies atpakaļ līdz līmenim, kāds tas bija pirms iestāšanās ES 2004. gadā, taču ar desmit reizes lielāku privāto parādu un piecreiz lielāku publisko parādu? Šeit rodas jautājums - par kādu Eiropas kopēju stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai "ES 2020" tad mēs šeit varam runāt!?" debatē uzsvēra R. Zīle.
CRIS komiteja EP tika īpaši izveidota, lai analizētu nesenās finanšu krīzes cēloņus, piedāvātu risinājumus ātrākai ES ekonomikas atlabšanai un novērstu atkārtotu krīzes iespējamību. R. Zīle ir ECR grupas “ēnu” ziņotājs Krīzes komitejā. Komitejas Ziņojums, kuru šodien Strasbūrā apstiprināja Parlaments, ir politisks dokuments, kas paudīs Parlamenta kopējo kompromisa pozīciju, kas panākta vienojoties dažādām poliskajām grupām, un tā mērķis ir darīt zināmu Parlamenta pozīciju ES Padomes izveidotajai Ekonomikas pārvaldības darba grupai, kuras priekšsēdētājs ir Eiropadomes priekšsēdētājs Herman van Rompuy.