Roberts Zīle: "Dažādi sēra emisiju limiti kuģu degvielā rada nevienlīdzīgu konkurenci ES kuģniecības sektorā"
Strasbūra, 2012. gada 11. septembris - Eiropas Parlaments šodien apstiprināja jaunu direktīvu par pieļaujamo sēra saturu kuģu degvielā. Sēra emisijas kontroles zonās - Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā un Lamanša jūras šaurumā - sēra emisijas kontrole jau šobrīd ir stingrāka nekā citviet, un 2015. gadā tā vēl vairāk pastiprināsies.
Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (ECR ,TB/LNNK) norāda: "Es nevaru atbalstīt direktīvu, ar kuru nākotnē tiks saglabātas pieļaujamo sēra emisiju līmeņu ievērojamas atšķirības dažādos ES reģionos, jo šādi dažādi degvielas standarti rada nevienlīdzīgu konkurenci kuģniecības sektorā. Direktīva nenodrošina vienādu attieksmi pret visām dalībvalstīm ES kopējā tirgus ietvaros. Nākotnē būtu jāstrādā pie tā, lai sēra emisiju limiti degvielā tiktu vienādoti visos ES piekrastes ūdeņos".
"Lai nodrošinātu godīgu konkurenci, sēra emisiju standarti būt jānosaka cik iespējams vienādi - gan sēra emisijas kontroles zonās, gan citos Eiropas jūras baseinos, piemēram, Vidusjūrā. Atbalstu šādai pozīcijai izdevās panākt gan Parlamenta Transporta komitejā, līdzīgi lēma ar Vides komiteja. Lai neciestu ES konkurētspēja kopumā, to vajadzētu darīt arī starptautiskā līmenī Starptautiskās Jūrniecības organizācijas ietvaros, paplašinot un iezīmējot jaunas sēra emisijas kontroles zonas", uzsver R. Zīle.
Direktīva pirmkārt paredz ieviest ES likumdošanā jaunos standartus, par kuriem jau 2008. gadā vienojušās Starptautiskā Jūrniecības organizācijas valstis. Striktāki standarti jau tagad ir paredzēti SOx emisijas kontroles zonās (Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā un Lamanša jūras šaurumā), kur sēra saturs degvielā nedrīkst pārsniegt 1 % no masas līdz 2015. gadam, bet pēc tam - 0,1 % no masas.
Savukārt pārējos ES ūdeņos varēs izmantot degvielu, kuras sēra robežlīmeņi būs 3,5 % no aptuveni 2014. gada vidus (18 mēneši no šīs jaunās direktīvas stāšanās spēkā) un 0,5 % no 2020. gada.
"Šādi sēra emisiju ierobežojumi nepieciešami, lai samazinātu kuģu radīto gaisa piesārņojumu, īpaši piekrastes teritorijās. Tā kā ES dalībvalstis Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā ir piekritušas striktākiem standartiem sēra emisijas kontroles zonās, ir skaidrs, ka ES normas tagad ir jāsaskaņo ar tās starptautiskajām saistībām, taču pienācīga vērība būtu jāpievērš godīgas konkurences nodrošināšanai kuģniecības sektorā. Atšķirīgi ierobežojumi dažādos Eiropas piekrastes ūdeņos nostāda kuģniecības uzņēmumus Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā un Lamanša jūras šaurumā neizdevīgākos konkurences apstākļos gan salīdzinot ar tādiem pašiem uzņēmumiem citās teritorijās, gan ar sauszemes transportu, atzīst R. Zīle.
Paredzams, ka vismaz īstermiņā palielināsies zema sēra satura degvielas cenas, un īsti nav skaidrības par zema sēra satura degvielas pieejamību vajadzīgajā daudzumā. Kuģniecības uzņēmumiem būs jāveic ieguldījumi tehnoloģijās, lai samazinātu sēra emisijas. Pie tam šīs prasības skar arī ostu darbību, jo tām būs jānodrošina atbilstošas kuģu uzņemšanas iekārtas tiem kuģiem, kas izmanto izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas (piem. dūmgāzu kondensatorus jeb t.s. skruberus).
Deputāts turpina: "Rezultātā vēlamais vides ieguvumu efekts var izrādīties neliels, jo degvielas satura ierobežojumu rezultātā pašlaik pa jūru pārvadātās kravas turpmāk var būt izdevīgāk pārvadāt par sauszemi, līdz ar to palielināsies noslodze uz ceļiem un kaitējums videi. Dažādi pētījumi pagaidām gan sniedz ļoti atšķirīgas aplēses, kā nākotnē varētu palielināties pa sauszemi pārvesto kravu apjoms," piebilst R. Zīle.