Roberts Zīle: Baltijas valstīm ir jāizveido kopuzņēmums "Rail Baltica" projekta īstenošanai
Brisele, 2013. gada 10. aprīlis - Lai pēc iespējas ātrāk varētu uzsākt ātrgaitas dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu, izmantojot ES fondu dotās iespējas to līdzfinansēt līdz pat 85% apmērā no izmaksām, ir svarīgi, lai Baltijas valstu satiksmes ministri jau rītdien plānotajā tikšanās reizē Rīgā vienotos par kopīga uzņēmuma izveidi, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.
Uzstājoties Eiropas Parlamentā Briselē vakar notikušajā konferencē "Koridoru platformu virzienā. Rail Baltica piemērs" R. Zīle atzina, ka politiski šobrīd ir īstais brīdis pieņemt izšķirošus lēmumus "Rail Baltica" virzībai. ES dalībvalstu vadītāju nesen panāktā vienošanās par ES daudzgadu budžetu (tā gan vēl ir t.s. trialoga procesā ar Eiropas Parlamentu) paredz, ka t.s. "Savienojot Eiropu" programmas (CEF - "Connecting Europe Facility") projektiem var tikt izmantota arī Kohēzijas fonda nauda, kopumā 10 miljardi eiro. Šie līdzekļi var tikt izmantoti projekta izmaksu, ieskaitot fiziskos darbus, segšanai līdz pat 85% apmērā, kas Latvijai faktiski nozīmē vienīgo reālo iespēju ātrgaitas dzelzceļa savienojuma izbūvei ar pārējo ES.
"Ja Baltijas valstis jau šobrīd nesper izšķirošus soļus "Rail Baltica" īstenošanai, proti, nesagatavo reālu projektu iesniegšanai Eiropas Komisijā, 2015.-16. gadā šobrīd pozitīvā attieksme pret "Rail Baltica" var jau būt mainījusies", teica R. Zīle. "Tad tapšanas stadijā var būt jau citi konkurējoši projekti, ieskaitot Austrumu-Rietumu virziena dzelzceļa līnijas elektrifikāciju, un rasties jautājums - vai mums šajā finanšu perspektīvā "Rail Baltica" izbūvei vispār vairs ir nauda? Un, vēl jo vairāk - vai ir konkrēts īpašnieks, kas ir ieinteresēts un kompetents virzīt šo projektu. Jāņem vērā, ka, piemēram, "Latvijas dzelzceļam", kas ir ieinteresēts Austrumu-Rietumu virziena elektrifikācijā, ir gan resursi, gan saistīto biznesa grupu lobijs, gan jau strādājošs un peļņu nesošs bizness šajā virzienā. "Rail Baltica" projektam, kuram šobrīd nav pat konkrēta menedžmenta, ir grūti ar to konkurēt. Tādēļ es ceru, ka Baltijas valstu satiksmes ministri ceturtdienas tikšanās laikā Rīgā spēs vienoties par kopīga uzņēmuma izveidi "Rail Baltica" projekta izstrādei un īstenošanai".
Konferenci "Koridoru platformu virzienā. Rail Baltica piemērs" organizēja Somijā bāzētais projekts "Rail Baltica izaugsmes koridors" ("Rail Baltica Growth Corridor") sadarbībā ar Helsinku pilsētas ES biroju Briselē un Eiropas Parlamenta deputātu no Somijas Petri Sarvamā. Tajā piedalījās Eiropas Komisijas, Baltijas valstu, Somijas, Polijas, Austrijas un Vācijas valdību un pašvaldību pārstāvji, Eiropas Parlamenta deputāti, kā arī "Rail Baltica" projektā iesaistītie eksperti.