Roberts Zīle: Arī nepilnīga banku savienība ir nozīmīgs solis uz priekšu

“Pašreizējais banku savienības ietvars nav ideāls, tomēr tas ir nozīmīgs solis uz priekšu. Kopīgs eirozonas banku uzraugs un problēmu atrisināšanas mehānisms noņems slogu no nodokļu maksātāju pleciem,” tā šodien atzina Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Pirms Eiropas Parlamenta aprīļa plenārsēdes Strasbūrā Roberts Zīle piedalījās Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Rīgā rīkotajā preses brīfingā par banku savienības izveidi. Kā uzsvēra deputāts, banku savienības pašreizējais ietvars nav ideāls, tomēr tas ir nozīmīgs solis uz priekšu labākas sistēmas izveidei, kas noņems slogu no nodokļu maksātāju pleciem.

Roberts Zīle atgādināja, ka banku savienības pirmais pīlārs jeb Vienotais uzraudzības mehānisms sāks savu darbu jau šā gada novembrī. Eiropas Centrālās bankas paspārnē esošais uzraugs būs atbildīgs par aptuveni 130 lielāko un nozīmīgāko eirozonas banku uzraudzību, tajā skaitā arī par trim bankām Latvijā: Swedbank, SEB un Ab.lv. Kā norādīja R. Zīle, Vienotais uzraugs ir kompromiss no sākotnēji ambiciozā plāna uzraudzīt visas 6000 eirozonas bankas, taču tas ir labs sākums.

Savukārt attiecībā uz otro pīlāru jeb Vienoto noregulējuma mehānismu R. Zīle atgādina, ka tas būs svarīgs rīks, lai varētu ātri un efektīvi atrisināt lielo un sistēmiski svarīgo banku briestošās problēmas. Noregulējuma mehānisms darbosies kopā ar tam piesaistīto 55 miljardu eiro vērto noregulējuma fondu, kurā dalībvalstu komercbankas veiks iemaksas 10 gadu laikā. Problēmu gadījumā šim fondam bankas varēs piekļūt tikai tad, kad vismaz 8% no to saistībām tiks norakstītas, kas nozīmēs, ka nodokļu maksātāji vairs nebūs pirmie, kuri uzņemsies sāpes.

Uz skepsi par to, ka lēmumi tiks pieņemti centralizēti, Roberts Zīle norāda, ka tāds mehānisms ir svarīgs, lai pārvaldītu transnacionālas finanšu iestādes.

“Varam būt droši, ka komunikācija starp Rīgu un Frankfurti būs efektīva un labāka, nekā tā bija ar Viļņu Krājbankas gadījumā,” uzskata R. Zīle.

Deputāts atzīst, ka banku savienība nav pilnīga un ir vājāka nekā to 2012. gada vasarā ieskicēja Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs.

“Diemžēl sākotnēji paredzētais kopīgais eirozonas noguldījumu garantiju fonds pagaidām vēl nav dienas kārtībā,” tā R. Zīle. Tomēr deputāts atzīmē, ka ir sperti soļi, lai stiprinātu pašreizējo noguldījumu garantiju fondu darbību. Desmit gadu laikā tiks paātrināta apdrošināto noguldījumu (līdz 100 tūkstošiem eiro) izmaksa no pašreizējām 20 darba dienām līdz septiņām. Tāpat nacionālie noguldījumu fondi tiks diezgan ātri finansēti no komercbanku iemaksām un tiem arī būs iespēja savstarpēji aizņemties līdzekļus, kārtējo reizi pasargājot nodokļu maksātājus no papildus saistībām.

Latvijas Komercbanku asociāciju pārstāvošais Jānis Brazovskis uzsvēra, ka stingrākās prasības pret bankām nozīmēs to, ka tās gan paaugstinās pakalpojumu cenas, gan arī nevarēs atbilstoši kreditēt. R. Zīle gan uzskata, ka šādām bažām nav liela pamata.

“Ja bankas beigs kreditēt, tad jājautā — kā tās varēs pelnīt?” tā R. Zīle. “Savukārt sīvajai konkurencei komercbanku starpā vajadzētu nodrošināt to, ka pakalpojumu cenas saglabāsies zemas.'”

Lai gan pirmais banku savienības pīlārs jeb Vienotais uzraudzības mehānisms sāks savu darbu jau šā gada novembrī, par Vienoto noregulējuma mehānismu (banku problēmu risināšanas rīku), kā arī par atjaunināto versiju noguldījumu garantiju likumdošanai Eiropas Parlamentam vēl jābalso nākamnedēļ plenārsesijā Strasbūrā.