Roberta Zīles nozīmīgākie darbi Eiropas Parlamenta deputāta amatā (2009.-2014.)
Panākta ES finansējuma piešķiršana “Rail Baltica” ātrgaitas dzelzceļa projektam. Eiropas Parlaments līdz ar 2014.-2020. gada daudzgadu budžetu apstiprināja arī jaunu ES finanšu instrumentu – CEF (Connecting Europe Facility – Eiropas Savienošanas instruments) ES nozīmes transporta, enerģētikas un digitālo tīklu infrastruktūras projektu īstenošanai. Roberts Zīle kopā ar kolēģiem panāca to, ka šim finansējumam būs piesaistīti arī ES Kohēzijas fonda līdzekļi. Tas nozīmē, ka Baltijas valstīm paveras iespēja īstenot “Rail Baltica” ātrgaitas dzelzceļa projektu (no Tallinas līdz Varšavai), no ES saņemot finansējumu 85% apmērā no projekta kopējām izmaksām. Vēl pirms divarpus gadiem „Rail Baltica” nebija iekļauts ES prioritārajos projektos, un tam bija iespēja saņemt tikai 30% ES līdzfinansējumu.
Veicināta Baltijas valstu enerģētikas neatkarība. Roberts Zīle rīkojis vairākas starptautiskas konferences un sarakstījis neskaitāmas publikācijas, lai veicinātu ES un Latvijas sabiedrības izpratni par Baltijas valstu enerģētiskās atkarības no Krievijas problēmu. “Eiropas Savienošanas instrumenta” (CEF) enerģētikas sadaļā tika panākts, ka projekti gāzes un elektroenerģijas piegāžu diversifikācijai var saņemt ES atbalstu līdz pat 75% apmērā no izmaksām. Par šo naudu Baltijas valstis varētu uzbūvēt reģionālu sašķidrinātās gāzes termināli, ja būtu tāda politiskā griba.
Panākta ES izpratne par riskiem, ko rada lielās nerezidentu naudas klātbūtne Latvijā. Strādājot pie Eiropas Parlamenta pozīcijas par eiro ieviešanu Latvijā, sarakstot daudzas publikācijas un sniedzot intervijas gan Latvijas, gan ārvalstu medijiem par Latvijas iestāšanos eirozonā, mūsu finanšu sistēmu, eirozonas krīzi un virzību uz banku savienību, R. Zīlem izdevās pievērst ES amatpersonu uzmanību un iekļaut attiecīgā Eiropas Parlamenta rezolūcijā atsauci uz riskiem, ko Latvijas finanšu sistēmai rada lielais nerezidentu naudas īpatsvars banku sektorā. Būtiski, ka pateicoties Eiropas Parlamenta stingrajai nostājai ir izdevies panākt ES Banku savienības izveidi ar vienotu banku uzraugu, kas nozīmē, ka arī nerezidentu naudas plūsmas tiks uzraudzītas daudz stingrāk.
Termiņuzturēšanās atļauju tirgošana aktualizēta ES līmenī. Pateicoties Roberta Zīles aktivitātēm, Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā līdzās ES pilsonības tirgošanas nosodīšanai tika izteiktas bažas arī par termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas praksi atsevišķās ES dalībvalstīs. Eiropas Komisija tā rezultātā apņēmās nākotnē rūpīgi sekot šādām dalībvalstu investīciju programmām, kas apdraud drošību un finanšu caurskatāmību visā Šengenas zonā. Paredzams, ka nākamajā sasaukumā Eiropas Parlaments pieprasīs Eiropas Komisijai konkrētu rīcību šo programmu ierobežošanai.
Apstādināta Latvijas ostām nelabvēlīga ES regulējuma virzība. Roberts Zīle kopā ar kolēģiem ir iebildis pret tādu ES regulējumu ostām, kurā netiek ievēroti atšķirīgie ģeogrāfiskie un tirgus apstākļi, kādos tās darbojas. Ir panākta ES izpratne, ka jāņem vērā specifiskie konkurences apstākļi, kādos atrodas Latvijas un citu Baltijas valstu ostas, sastopoties ar Krievijas diskriminējošo politiku. Eiropas Parlaments rezultātā nav nobalsojis par Latvijai nelabvēlīgo jauno Ostu pakalpojumu direktīvas projektu.
Stiprinātas aviopasažieru tiesības. Roberts Zīle ar kolēģiem Eiropas Parlamentā panāca tādu ES aviopasažieru tiesību regulējumu, kas nodrošinās lidojumu galīgās cenas godīgu norādīšanu aviokompāniju mājas lapās un reklāmās, tajā ietverot arī nodevas par maksājuma administrēšanu un banku maksājuma karšu izmantošanu. Eiropas Parlamenta atbalstītais regulas variants novērš arī aviokompāniju iespējas aizbildināties ar ārkārtējiem apstākļiem tad, kad realitātē tādu nav, un neizmaksāt kompensācijas pasažieriem par aizkavētiem vai atceltiem reisiem.
Pastāvīgi norādīts uz Krievijas radītajiem riskiem kaimiņvalstīm. Roberts Zīle vēl pirms Ukrainas krīzes daudzkārt brīdināja ES kolēģus par Krievijas ārpolitikas patieso mērķi – būtisku ģeopolitiskās ietekmes palielināšanu savu kaimiņvalstu, tostarp Baltijas valstu, teritorijā un Krievijas impērijas faktisku atjaunošanu Eirāzijas savienības veidolā. Pateicoties Roberta Zīles un viņa kolēģu aktivitātēm, Eiropas Parlamentā ir panākta izpratne, ka attiecībās ar Krieviju ES nepieciešams ieņemt vienotu nostāju un vadīties no ES kopējo interešu un vērtību viedokļa.
Panākts Baltijas valstu dzelzceļa uzņēmumiem izdevīgs ES dzelzceļa regulējums. Strādājot pie ES vienotās dzelzceļa tiesību aktu paketes, Robertam Zīlem kopā ar kolēģiem izdevās panākt vairākas Baltijas valstu un Somijas dzelzceļa uzņēmumiem būtiskas atrunas, kas saistītas ar to unikālo situāciju – cita platuma sliedēm un vēsturisko saistību ar Krievijas dzelzceļa telpu. Šīs atrunas nodrošina, ka ES likumu dēļ netiek apgrūtināta Baltijas valstu dzelzceļa pārvadātāju konkurence ar Krievijas un citu trešo valstu pārvadātājiem.
Atbildes LSM uz jautājumu - Ko Jūs kā EP deputāts esat darījis, lai sasniegtu šos mērķus:
Mērķis: Mēs atbalstīsim ES kopējās enerģētikas politikas izveidi, lai risinātu drošākas energoapgādes, vienotu tirgu un efektīvas vides aizsardzības jautājumus, tai skaitā, radītu vienotu Eiropas elektroenerģijas un gāzes piegādes tīklu, kurā tiktu iekļauta arī Latvija. Turpināsim atbalstīt ES iekšējā gāzes un elektrības tirgus liberalizāciju, nošķirot piegādes tīklu ekspluatāciju no ražošanas un tirdzniecības darbībām - tas mazinās monopoluzņēmumu kontroli un veicinās konkurenci.
Izdarīts: Enerģētika neapšaubāmi ir bijusi viena no galvenajām manas politiskās darbības jomām. Esmu bijis organizators vai viens no organizatoriem vairākām starptautiskām konferencēm, kas veltītas enerģētikas, īpaši gāzes tirgus liberalizācijas un Baltijas valstu enerģētiskās neatkarības jautājumiem. Piemēram, Baltijas enerģētikas drošības konferencei Rīgā 2011. gada 17. jūnijā, konferencei „Energoefektīvā Latvija” Rīgā 2013. gada 1. novembrī, semināram „Enerģētikas sektora dzinējspēki: cenas, tehnoloģijas un konkurence” Rīgā 2014. gada 20. janvārī. Man ir izdevies panākt izpratni par Baltijas specifisko „salas” situāciju enerģētikā gan manu kolēģu Eiropas Parlamenta ECR grupā, gan citu Eiropas Parlamenta deputātu vidū.
Es īpaši gribētu izcelt darbu pie Eiropas savienošanas instrumenta (CEF) - jauna ES finanšu instrumenta starpvalstu transporta, enerģētikas un digitālo tīklu projektiem - izstrādes. CEF enerģētikas sadaļa paredz, ka projekti gāzes un elektroenerģijas piegāžu diversifikācijai var saņemt ES atbalstu līdz pat 75% apmērā no izmaksām. Par šo naudu Baltijas valstis, piemēram, varētu uzbūvēt reģionālu sašķidrinātās gāzes termināli, ja būtu tāda politiskā griba. Latvijas medijos regulāri esmu publicējis rakstus par aktualitātēm enerģētikā, īpaši kontekstā ar gāzes tirgus liberalizāciju, kā arī konsultējis savus kolēģus Latvijas valdībā un Nacionālās apvienības Saeimas frakcijā. Mums ir izdevies panākt izmaiņas Enerģētikas likumā, kas paredz, ka virzība uz gāzes tirgus liberalizāciju notiks ne vēlāk kā 2017. gadā.
Ir jāatzīst, ka ES līmenī ir pieņemta pietiekami laba likumdošana tirgus liberalizācijas jomā, kad dod mums iespēju tikt vaļā no „Latvijas Gāzes” monopolstāvokļa kaut vai šodien. Diemžēl Latvijas līmenī tiek izmantotas visas iespējas, lai ES normatīvos atrastu atsauces, kuras šo procesu ļautu atlikt. Tam iemesls acīmredzot ir Krievijas gāzes monopola „Gazprom” un Latvijas Gāzes” spēcīgais lobijs Latvijas politiķu aprindās.
Mērķis: Baltijas valstīm cik iespējams ātri jāiekļaujas eiro zonā.
Izdarīts: Es aktīvi strādāju gan Eiropas Parlamentā, gan Latvijā, lai no vienas puses pārliecinātu ES politiķus, bet no otras – Latvijas sabiedrību, ka Latvija ir pelnījusi iestāšanos eirozonā, un, ka šī iestāšanās tai ir nepieciešama. Pirmkārt, no ģeopolitiskās drošības viedokļa (ko apliecina notikumi Ukrainā); otrkārt, lai Latvijai vairs nekad nenāktos glābt visas ES banku sistēmu uz savu nodokļu maksātāju rēķina. Es biju ECR grupas ēnu ziņotājs Eiropas Parlamenta rezolūcijai par eiro ieviešanu Latvijā. Būtiski, ka man izdevās pievērst ES institūciju uzmanību un iekļaut Parlamenta rezolūcijā atsauci uz riskiem, ko Latvijas finanšu sistēmai rada lielais nerezidentu naudas īpatsvars mūsu banku sektorā. Šie riski gan joprojām nav pilnībā novērsti. Šī sasaukuma laikā esmu sarakstījis neskaitāmas publikācijas un sniedzis intervijas gan Latvijas, gan ārvalstu medijiem par Latvijas iestāšanos eiro, mūsu finanšu sistēmu, eirozonas krīzi un virzību uz banku savienību.
Mērķis: Nepieciešams paātrināt lēmumu pieņemšanu un samazināt birokrātiskos šķēršļus ES finansējuma piešķiršanā. Mēs strādāsim pie tā, lai ES finansējums pēc iespējas ātrāk ieplūstu Latvijas ekonomikā, jo īpaši, inovatīvo produktu ražošanā un izglītībā.
Izdarīts: Eiropas Parlamentā šajā sasaukumā es pamatā darbojos Transporta un tūrisma komitejā. Līdz ar to, arī mani panākumi ES naudas piesaistē Latvijai pamatā ir saistīti ar transporta jomu, kas arī būtu viens no maniem galvenajiem darbības virzieniem. Šeit es vēlreiz gribētu izcelt darbu pie Eiropas savienošanas instrumenta (CEF) izstrādes. CEF iekļaušana ES 2014.-2020. gada daudzgadu budžetā un kohēzijas līdzekļu piesaistīšana tā projektiem nozīmē, ka Baltijas valstīm paveras iespēja īstenot „Rail Baltica” ātrgaitas dzelzceļa projektu par ES līdzekļiem 85% apmērā no kopējām izmaksām (kopējās Latvijas daļas izmaksas šim projektam varētu būt ap 1,2 miljardiem eiro). Tāpat, kā jau es minēju, CEF dod iespēju Baltijas valstīm no ES līdzekļiem līdz 75% apmērā finansēt reģionāla sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi. Kopumā tās būtu milzīgas investīcijas, kas ne tikai panāktu Latvijas savienošanu ar ES un lielāku neatkarību no Krievijas transporta un enerģētikas jomās, bet būtiski „sildītu” Latvijas ekonomiku, radot jaunas darba vietas.
Svarīgi, ka jaunais ES daudzgadu budžets kopumā ir vairāk vērsts uz izglītību un inovācijām, ko Latvijai vajadzētu izmantot piesakot projektus ES finansējuma saņemšanai.
Mērķis: Mēs turpināsim skaidrot Baltijas valstu īpašo vēsturisko situāciju un norādīt ES, ka krievvalodīgo iedzīvotāju mobilizēšana Latvijā un citās Krievijas kaimiņvalstīs ir Krievijas apzināta politika ar mērķi saglabāt ietekmi valstīs, kuras bijušas iekļautas PSRS.
Izdarīts: Esmu neatlaidīgi strādājis Austrumeiropas valstu īpašās situācijas skaidrošanā (neformālais darbs ar kolēģiem, citu valstu un ES institūciju pārstāvjiem, priekšlikumi Eiropas Parlamenta rezolūcijām), uzverot šī reģiona ievainojamību pret Krievijas ietekmi. Krievijas agresija pret Ukrainu ir skaidri parādījusi Kremļa režīma patieso dabu un mērķi – Eirāzijas savienības aizsegā faktiski atjaunot Krievijas impēriju. Tādēļ skatot Eiropas Parlamentā rezolūcijas par Ukrainas krīzi, es īpaši esmu uzsvēris - Eiropai ir jāsaprot, ka ekonomiskās intereses nevar nostādīt augstāk par ģeopolitiskajām, jo ilgtermiņā tas neizbēgami novedīs pie Eiropas novājināšanās. Krievija nevar tikt uztverts kā parasts starpvalstu attiecību partneris; nekad nav izslēgta tās dubulta motivācija.
Mērķis: Iestāsimies pret centieniem panākt vēlēšanu un citu tiesību piešķiršanu Latvijas nepilsoņiem.
Izdarīts: Latvijai (ar manu līdzdalību) ir izdevies panākt ES izpratni, ka mūsu specifiskās vēstures un etniskās situācijas dēļ pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršana nepilsoņiem, kas ir ierasta ES valstu prakse, Latvijā būtu nevēlama. Šo izpratni noteikti ir pastiprinājusi Ukrainas krīze, kas skaidri rāda, ka nepieciešamības gadījumā Krievija nekautrējas mobilizēt t.s. krievvalodīgos citās valstīs, lai panāktu situācijas destabilizāciju un nelikumīgu referendumu rīkošanu. Kā redzams, tas var novest pat pie veselu teritorijas daļu zaudēšanas.