Rēzeknes pieredze liecina, ka augstskolas un uzņēmumi var uzplaukt arī reģionos

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle 14. maiju pavadīja Rēzeknē, kur viņš Rēzeknes augstskolā lasīja lekciju studentiem par Latvijas ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un iepazinās ar Universitātes attīstības projektiem, kā arī vēlāk apciemoja “Latvijas Finiera” meitasuzņēmumu “Verems", par kura veiksmīgo darbību deputāts bija patīkami pārsteigts.

Dienas sākumā deputāts viesojās Rēzeknes augstskolā, kurā viņš vispirms lasīja studentiem lekciju par Latvijas ģeopolitiskajiem izaicinājumiem: enerģētiku, transportu un finansēm. Enerģētikas sakarā, deputāts studentiem iezīmēja pašreizējo pelēcīgo ainu.

„Enerģētikas jomā mēs esam unikālā situācijā: esam daļa no Eiropas Savienības, taču tajā pašā laikā esam lieliski integrēti ar austrumiem, nevis Eiropu,” stāstīja R. Zīle. “Lai gan elektrības starpsavienojumi pamazām tiek būvēti, kā, piemēram, Lietuvas - Polijas „LitPol” un Zviedrijas - Lietuvas savienojums „Norbalt”, un abi darbu varētu sākt 2016. gadā, trešais starpsavienojums Igaunijai ar Latviju būs tikai ap 2020. gadu. Tajā pašā laikā, ja paraugās uz elektroenerģijas savienojumu karti, esam lieliski integrēti bijušās Padomju Savienības teritorijā.”

Pēc R. Zīles domām, situācija vēl bēdīgāka ir dabasgāzes piegāžu jomā. “Mēs esam savienoti ar Krieviju, bet starpsavienojumu ar Eiropas valstīm vēl nav. Šis fakts, savienojumā ar gāzes tirgus liberalizācijas vilcināšanos, nozīmē dārgākas gāzes cenas Latvijas patērētājiem”.

Deputāts arī uzsver sašķidrinātās gāzes termināļa nozīmi. “LNG terminālis ne tikai palielinātu mūsu enerģētisko drošību, bet nodrošinātu arī zemākas gāzes cenas,” tā R. Zīle. “Dažbrīd var dzirdēt, ka pie mums esot labi, jo Krievijas gāze ir lēta. Taču, ja mūsu gāzes iepirkuma cenu salīdzina ar Eiropas un ASV t.s. „spot” gāzes cenām, tad redzam, ka mūsu iepirktā gāze nemaz nav tik lēta. Turklāt pašreizējā vienošanās arī paredz, ka gadījumā, ja izlietojam mazāk gāzes, mums (juridiski a/s „Latvijas Gāze”) tik un tā jāmaksā par to apjomu, ko vienojāmies nopirkt.”

Papildus drošības aspektiem, R. Zīle gāzes liberalizācijas un piegāžu diversifikācijas jautājumā arī uzsver citu svarīgu aspektu: “Ja enerģija kļūst lētāka, arī uzņēmējiem ir vieglāk,” tā deputāts. “Var reformēt nodokļus, taču ir skaidrs, ka tad, ja enerģija valstī ir dārga, uzņēmējiem neklājas viegli un ir grūti konkurēt.”

Arī transporta jomā Latvija ir labāk integrēta ar austrumiem, nevis Eiropu, uzskata deputāts. Kā R. Zīle atzīmēja, pašlaik ar vilcienu no Rīgas ir iespējams aizbraukt uz ārzemēm, bet ir tikai trīs maršruti: Maskava, Sanktpēterburga un Minska.

“Šī ir absurda situācija — mēs esam Eiropā, bet nevaram ar vilcienu pat aizbraukt līdz Viļņai vai Tallinai, nerunājot par Berlīni. To saprotot, ir svarīgi panākt, lai Rail Baltica ātrvilciena projekts tiek realizēts bez papildus vilcināšanās.”

Lekcijas nobeigumā R. Zīle pievērsās finanšu un nodokļu aspektiem. Deputāts studentiem izklāstīja reālo situāciju saistībā ar nerezidentu noguldījumiem Latvijas bankās. “Var piekrist, ka nerezidentu noguldījumu apjoms, ja izteikts procentuāli, nav īpaši palielinājies pēdējā laikā. Taču naudas daudzums pieaug un nerezidentu noguldījumu apjoms pārsniedz jau 9 miljardus eiro. Vēl svarīgāk, ka t.s. pieprasījuma noguldījumi starp nerezidentu noguldījumiem sastāda teju 90 procentus. 2009. gadā tie bija 55 procenti. Līdz ar to pašlaik nerezidentu pieprasījuma noguldījumi, attiecinot pret IKP, sastāda  vienu trešdaļu.”

Saistībā ar nodokļu politiku valstī, R. Zīle atzīmēja, ka, lai arī Latvijā nodokļu slogs ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, nav objektīvi teikt, ka tāpēc visiem klājas viegli.

„Latvija joprojām ir zeme, kur bagātajiem dzīvot ir lēti un trūcīgajiem — dārgi. Latvijā ir arī augsti netiešie nodokļi, kas nozīmē, ka mazo algu saņēmēji ir nevis ar mazu, bet izteikti lielu nodokļu slogu, jo lielākā viņu brīvo līdzekļu papildus tiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli.”

Pēc lekcijas R. Zīle Rēzeknes augstskolas rektora Edmunda Teirumnieka pavadībā iepazinās gan ar atjaunoto augstskolas galveno ēku, gan ar jaunuzbūvēto ēku, kas tiks nodota universitātes inženiertehnisko zinātņu lietošanā. E. Teirumnieks, kurš arī ir Nacionālās apvienības Eiropas Parlamenta deputāta kandidāts, R. Zīlem pastāstīja, ka par jaunuzcelto ēku sajūsmā ir ne tikai esošie un topošie studenti, bet arī industriju pārstāvji. Arī R. Zīle bija iepriecināts ar redzēto.

“Var redzēt, ka Rēzeknes augstskolā viss virzās uz priekšu. Man ir liels prieks redzēt, ka mūsu ambiciozo jauniešu zinātkāri varēs stimulēt ar modernām tehnoloģijām, apvienojumā ar teicamiem pasniedzējiem, kuras piedāvā šī augstskola,” tā R. Zīle.

Dienas otrajā pusē R. Zīle viesojās AS “Latvijas Finiera” meitasuzņēmumā “Verems”, kas darbojas Rēzeknes Speciālajā ekonomiskajā zonā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Staris R. Zīli iepazīstināja ar uzņēmuma darbību, kas, par spīti krīzei, ir ne tikai tai ticis pāri, bet arī palielinājis apgrozījumu, pārsvarā ražojot saplākšņus. Deputāts piekrita J. Stara domai, ka Krievija nav stabils tirgus un uz to nevar paļauties ilgtermiņā.

“Ir zīmīgi, ka šo mēs dzirdam arī no uzņēmuma, kas atrodas tuvu Krievijai, bet tomēr visus finiera klučus iepērk tikai Latvijā,” tā deputāts.

Kopumā R. Zīle bija patīkami pārsteigts par “Verems” veiksmīgo darbību. “Ir tiešām liels prieks redzēt, ka Latvijā ne tikai pastāv, bet arī veiksmīgi attīstās uzņēmumi, kas materiālam, ar ko mūsu zeme ir bagāta — kokam — rada augstu pievienoto vērtību.”