R. Zīle: EP Krīzes komitejas ziņojuma kompromiss līdzinās „lupatu deķim“

Brisele, 29. septembris: Lai arī šodien EP Eiropas Parlamenta Finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes (CRIS) komitejā pieņemtajā Ziņojumā iekļauti vairāki būtiski EP deputāta Roberta Zīles (TB/LNNK), priekšlikumi, kopumā Ziņojumu R. Zīle salīdzina ar „lupatu deķi“: tas ir glīts un to veido atsevišķas ļoti labas idejas, tomēr to grūti atbalstīt, jo trūkst vienotas, skaidras un atsevišķu valstu interešu nedominējošas vīzijas, kā ES pārvarēt krīzes sekas. CRIS komitejas Ziņojuma projektā iekļauti deputāta R. Zīles priekšlikumi gan attiecībā uz milzīga apjoma kredītsaistību risku, kas pašlaik gulstas uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem, gan par nepieciešamību turpināt drīzu eiro zonas paplašināšanu.

CRIS komiteja EP tika īpaši izveidota, lai analizētu nesenās finanšu krīzes cēloņus, piedāvātu risinājumus ātrākai ES ekonomikas atlabšanai un novērstu atkārtotu krīzes iespējamību. R. Zīle ir ECR grupas “ēnu” ziņotājs Krīzes komitejā. Komitejas Ziņojums ir politisks dokuments, kas paudīs Parlamenta kopējo kompromisa pozīciju, kas panākta vienojoties dažādām poliskajām grupām, un tā mērķis ir darīt zināmu Parlamenta pozīciju ES Padomes izveidotajai Ekonomikas pārvaldības darba grupai, kuras priekšsēdētājs ir Eiropadomes priekšsēdētājs Herman van Rompuy. Ziņojumā norādīts uz ierobežotām iespējām stimulēt izaugsmi un nodarbinātību tām valstīm, kurām EK nodrošinājusi starptautiskā aizdevuma daļu. Pēc R. Zīles priekšlikuma ziņojumā iekļautas norādes, ka šīm dalībvalstīm patiesībā nav reālu iespēju izveidot un īstenot savas ekonomikas atveseļošanas plānus, jo vismaz līdz 2012. gadam būs jāturpina samazināt tēriņus un budžeta deficītu, kā arī paaugstināt nodokļus. EP Komiteja pēc R. Zīles ierosinājuma norāda uz nepieciešamību atdzīvināt kredītu plūsmu un uzņēmējdarbības kreditēšanu. Ziņojumā tādējādi norādīts, ka jāmeklē ilgtermiņa risinājumi situācijai, kāda radusies ar milzīga apjoma kredītsaistībām, kuras reāli gulstas uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem. "Svarīgi, ka Parlaments ir sapratis situāciju, kāda ir Latvijā saistībā ar kredītu slogu, jo situācija, ka ģimenei vairāk nekā puse no saviem ienākumiem jāatdod bankai, nav īsti normāla", norāda R. Zīle. Vairākums Komitejas deputātu atbalstījuši „maigāku“ vērtējumu ārvalstu banku uzvedībai Latvijā, nekā nosodījuma, kādu sākotnēji tekstā bija iekļāvusi ziņojuma autore, franču sociālistu deputāte Pervenche Berès. Tomēr ziņojumā saglabātas norādes uz problēmām, kas vairākās ES jaunajās dalībvalstīs radušās ārvalstu banku un apdrošināšanas sektora darbības rezultātā. Būtisku problēmu ziņojumā R. Zīle saskatījis arī sakarā ar iniciatīvu ieteikt Eiropas Komisijai izskatīt finanšu darījumu nodokļa ieviešanas iespējamību ES mērogā. “Nodoklis īstermiņa spekulācijām ir kopumā atbalstāma ideja, taču tas var darboties sekmīgi tikai tad, ja vienošanās par šāda nodokļa nepieciešamību panākta starptautiskā līmenī, uzskata R. Zīle, “Ieviest šāda tipa nodokli Eiropas Savienībai vienpusīgi nozīmētu to, ka starptautiskās finanšu sektora iestādes izvēlētos citas pasaules vietas, kur investēt kapitālu. Līdz ar to ES, ieviešot šādu nodokli, vairāk zaudētu nekā iegūtu.“ Ziņojums pēc R. Zīles ierosinājuma pauž nostāju, ka pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze nedrīkst kļūt par šķērsli eiro zonas tālākai paplašināšanai. Valstīm, kuras aktīvi pilda nepieciešamos kritērijus veiksmīgai eiro ieviešanai, ir jāļauj pievienoties tām noteiktajā laikā, tādējādi apliecinot eiro zonas noturību un ilgtspējību. Pēc R. Zīles domām, nepieņemama, bet saprotama no veco ES dalībvalstu, kuras ir donorvalstis ES budžetā, viedokļa, ir ziņojuma ideja par ES kohēzijas fondu izmantošanu krīzes seku mazināšanai, tādējādi panākot to, ka vecās dalībvalstis varēs nevienlīdzības izlīdzināšanai starp reģioniem paredzētos līdzekļus izlietot savu strukturālo reformu veikšanai. “Kohēzijas fondu mērķis ir izlīdzināt ienākumu starpību un palielināt konkurētspēju ES trūcīgākajos reģionos. Manuprāt, nav pieļaujams tam paredzēto naudu lietot īstermiņa mērķiem. Skatoties no Latvijas pozīcijām, nav atbalstāms, ka mums tik nepieciešamie ES līdzekļi tiks valstīm, kuras krīzi nepārcieš tik sāpīgi. ES kohēzijas politikas nākotne ir svarīgs jautājums, un šo pozīciju Latvijai ir būtiski noturēt sarunās par nākamo ES finanšu perspektīvu 2014.–2020. gadam,” uzskata R. Zīle. 

Pēc ziņojuma projekta pieņemšanas CRIS komitejā tas vēl jāapstiprina visa Parlamenta balsojumā. Paredzēts, ka tas notiks EP plenārsesijā Strasbūrā š. g. oktobrī.