R. Zīle: Eiropas Komisijai jāņem vērā Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus specifika, ko rada ciešā saistība ar Krievijas dzelzceļa sistēmu
Strasbūra, 10. marts: Eiropas Parlaments savā plenārsesijā Strasbūrā iztaujāja Eiropas Komisiju (EK) par grūtībām, kas kavē dalībvalstis atvērt starptautisko dzelzceļa pārvadājumu tirgu brīvai konkurencei.
"Eiropas Komisija ir norādījusi, ka 21 dalībvalsts, tostarp Latvija, nav pilnībā īstenojusi ES regulējumu par dzelzceļa pārvadājumu tirgu liberalizāciju. Šis lielais valstu skaits norāda, ka kaut kas nav kārtībā ar ES direktīvu prasībām, nevis ar dalībvalstu nevēlēšanos tās īstenot. Dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus Latvijā un pārējās Baltijas valstīs atrodas īpašā situācijā, jo dzelzceļš ir cieši sasaistīts ar dzelzceļa sistēmu un kravu plūsmu no Krievijas, tāpēc Krievijas stingri kontrolētais tirgus kavē dzelzceļa pārvadājumu liberalizāciju Latvijā. Šoruden gaidāmajā Direktīvu pārskatīšanā Eiropas Komisijai jāņem vērā šī situācija" uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (TB/LNNK, ECR).
T.s. "Dzelzceļa 1. pakete", kas paredz starptautisko dzelzceļa pārvadājumu tirgus atvēršanu brīvai konkurencei un nosaka valsts, dzelzceļa infrastruktūras pārvadītāju un kravu operatoru attiecības, tika pieņemta 2001. gadā un to ieviešanas termiņš bija 2003. gada marts.
"Baltijas valstīs ir īpaša situācija ar dzelzceļa kravu dispečervadību, ko ietekmē grūti prognozējamā kravu plūsma no ES kaimiņvalstīm. Latvijā ir specifiska situācija attiecībā ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju (valsts a/s "Latvijas Dzelzceļa") un kravu operatoru, kas veic vilcienu kustības vadību," situāciju skaidro Roberts Zīle, "pie tam ir virkne ES prasības, kas neattiecas uz starptautiskās dzelzceļa satiksmes koordinēšanu ar trešajām valstīm un Latvijā vilcienu kustības grafiki tiek koordinēti faktiski tikai ar Krieviju. Kā zināms, Baltijas valstīm nav dzelzceļa savienojumu ar pārējo ES, vienīgais projekts "Rail Baltica" uz priekšu virzās lēni," atzīst R. Zīle.
Deputāts turpina: "ES ideja par dzelzceļa pārvadājumu tirgus atvēršanu brīvai un godīgai konkurencei Latvijas gadījumā vienkārši nedarbosies, jo jauniem pārvadātājiem joprojām ir niecīgas iespējas noslēgt līgumus un veidot kopīgas pārvadājumu ķēdes ar Krievijas dzelzceļa kompānijām".
"Krievijas dzelzceļa operatori Latvijā un citās valstīs vēsturiski sadarbojas tikai ar "tradicionālajiem" dzelzceļa operatoriem, un savu pieeju joprojām nav mainījuši. Krievijas pārvadātājiem visas līgumsaistības ir noslēgtas tikai ar valsts a/s "Latvijas dzelzceļš". Tāpēc jaunie operatori joprojām nevar piekļūt tirgum, apejot šīs "tradicionālās" dzelzceļa kompānijas. "Tāpēc, piemēram, Latvijā, neraugoties uz ES direktīvu principu ieviešanu, kā pilntiesīgs dzelzceļa uzņēmums joprojām praktiski spēj darboties tikai valsts a/s "Latvijas dzelzceļš"," norāda R. Zīle.
Eiropas Parlaments iztaujāja EK par to, kā tā izskaidro, ka tik daudz dalībvalstu nav pareizi īstenojušas direktīvas un kā Komisija plāno rīkoties tālāk, lai "Dzelzceļa 1. pakete" tomēr tiktu ieviesta visās dalībvalstīs. ES Transporta komisārs Sīms Kallass uzsvēra, ka jauniem kravu pārvadājumu operatoriem patiešām ir grūti ienākt tirgū, jo turpina dominēt "tradicionālie" dzelzceļu operatori. Pie tam tūkst investīciju jaunu dzelzceļu tīklu izveidē, tāpēc kavējas dažādu dzelzceļa infrastruktūras vadības sistēmu savietojamība.
Pagājušā gada oktobrī EK nosūtīja pamatotus atzinumus ar norādēm par direktīvu atbilstīgu ieviešanu 21 ES dalībvalstij: Austrijai, Beļģijai, Čehijai, Vācijai, Dānijai, Igaunijai, Grieķijai, Spānijai, Francijai, Ungārijai, Īrijai, Itālijai, Lietuvai, Luksemburgai, Latvijai, Polijai, Portugālei, Rumānijai, Zviedrijai, Slovēnijai un Slovākijai.