Pēdējos piecos gados Krievijas ietekme Latvijā ir tikai pieaugusi

Kā vērtējat Ventspils mēra Aivara Lemberga izteikumus Krievijas TV, ka NATO apdraud Eiropu un Krieviju un ka Latvijā vienīgo labumu no NATO karavīriem gūs prostitūtas?

Lemberga izteikumus vērtēju kā pilnīgi nepieņemamus. Pieredzējis Latvijas politiķis un lielas pilsētas mērs par mūsu ģeopolitisko izvēli iestāties ES un NATO izsakās Kremļa ideologu stilā, savos izteikumos pārspējot pat Putina partnerpartijas Saskaņas centra politiķus. Darbojoties politikā 25 gadus un uzskatot, ka Latvijas iestāšanās NATO un ES ir arī mana darba rezultāts - arī es personīgi jūtos vīlies par šādiem uzskatiem. Neizprotami, kā Zaļo un zemnieku savienība ilgstoši varēja cilvēku ar šādiem uzskatiem virzīt par Ministru prezidenta kandidātu. Varam tikai iztēloties, kāds būtu Latvijas liktenis, ja kādā brīdī viņš tik tiešām būtu kļuvis par premjeru.

Vai koalīcijā nebūtu jāapspriež vismaz partijas Ventspilij un Latvijai izslēgšana no Zaļo un zemnieku savienības?

ZZS ir jātiek skaidrībā - vai viņi, kā politiski atbildīgie par Aizsardzības ministriju un Latvijas saistībām NATO, pārstāv Latviju kā Rietumu vērtībām piederošu valsti, vai arī kā politisks spēks virzās Kremļa veidotās Eirāzijas savienības ideoloģijas virzienā. Abi šie politiskie vektori nav savietojami. Tāpēc, mēs gaidām no šīs partiju savienības konkrētu viedokli un politisku izšķiršanos – viņiem ir vai nav pieņemami šādi izteikumi. Ja ZZS klusēs, tad ir augsta iespējamība, ka pēc Saeimas vēlēšanām tā var sastādīt koalīciju ar Saskaņas centru un vēl kādu uz sadarbību ar Kremli orientētu "jaunpartiju", kas varētu iekļūt Saeimā. Šāds scenārijs ir ārkārtīgi bīstams, jo var novest pie Latvijas apzinātas „izslīdēšanas” no NATO un ievērojama Krievijas ietekmes pieauguma.

Vai piekrītat politiķes Sarmītes Ēlertes viedoklim, ka Putina mērķis ir novājināta Latvija, jo tas nozīmē arī vājāku ES?

Putina mērķis ir novājināt Rietumus, pirmkārt ASV un ES, un kļūt par tā saucamās multipolārās pasaules līderi, to saprotot kā pretstatu šodienas ASV ietekmei. Latvija viņa acīs ir tikai bandinieks globālajā sacensībā, kuru var izmantot, lai pastiprinātu Eiropas Savienības un NATO novājināšanos un, iespējams, panāktu to sabrukumu. Diemžēl Latvija pēdējos piecos (S. Ēlertes partijas - "Vienotības” valdību gados) neko nav darījusi, lai nekļūtu par vājāko posmu NATO un ES rindās. Krievijas ietekme Latvijā šajā laikā ir stipri pieaugusi, par spīti „Vienotības” publiski sludinātajam eiropeiskumam. Rietumu investīcijas sarūk, bet investīciju telpu Latvijā pilnībā pārņem Krievija. Un, nekas nemainās pat tagad, pēc Ukrainas krīzes. Nekustamais īpašums, bankas, enerģētika, pārtikas rūpniecība – visas tās ir nozares, kurās Krievijas ietekme pēdējos gados ir pieaugusi. Un pat tādu stratēģisku kompāniju kā „airBaltic”, „Liepājas Metalurgs”, „Lattelecom” un bankas „Citadele” pārdošanas procesā valdības konsultanti potenciālos investorus meklē Krievijā. Latvija nevar paļauties tikai uz NATO 5. pantu, it kā iestājoties par būtiskām sankcijām pret agresorvalsti, bet vienlaikus turpinot "taisīt biznesu" ar to.

Kā Latvijai un ES jārīkojas, lai tās būtu aizsargātas? Vai varam paļauties tikai uz NATO?

Latvijai, līdzīgi kā citām ES postpadomju ietekmes valstīm ES, ir jābūt nopietnu sankciju pret Krieviju ieviešanas flagmanim. Kaut vai tāpēc, ka mēs pazīstam Krievijas impērisko eiforiju un varu, un arī tāpēc, ka mēs esam potenciāli ievainojamākā ES dalībvalsts. Pat tad, ja mūsu bizness "zaudē peļņu" īstermiņā, Kremļa ambīciju apturošu, precīzu ekonomisku sankciju instrumentu lietošana ir izšķirošs ilgtermiņa drošības pamats. ES līmenī ir jāsaprot, ka dažādām dalībvalstīm ir dažāda veida biznesa intereses ar Krieviju. Tās ir sekas ilgtermiņa Krievijas stratēģijai, kura centās sadarboties ar atsevišķām ES dalībvalstīm, vājinot ES kopumā. Ir dalībvalstis, kurām izšķiroši svarīgi ir militārie kontrakti, citām - atkarība no energoresursu importa un industriālo investīciju intereses Krievijā, vēl citām - finanšu sektora ieinteresētība krievu kapitālā. Taču ES ir jāspēj atmosties un vienoti pastāvēt par savām interesēm. Lai politiski ES spētu vienoties par nopietnām ekonomiskajām sankcijām un tās neproporcionāli sāpīgi neskartu atsevišķas valstis, vispirms ir jāizstrādā principi kompensējošam mehānismam dalībvalstīm, kuru ekonomikas šādas sankcijas ietekmētu visvairāk.