Pēc Jāņiem Latvijas iedzīvotāji būs nomaksājuši nodokļus un sāks pelnīt sev
2012. gada. 11. maijs: Vienīgajā Eiropas Savienības mēroga pētījumā, kurā tiek pielietoti salīdzināmi metodoloģijas standarti, noteikts datums katrai dalībvalstij, kad tās iedzīvotāji beidz savus ienākumus atdot valstij un sāk pelnīt sev. Latvijā šis datums ir 25. jūnijs.
Kurā brīdī gadā vidusmēra nodokļu maksātājs sāk pelnīt sev un beidz maksāt valstij -- kad sākas viņa “nodokļu brīvības diena”? Uz šo jautājumu atbild “nodokļu brīvības dienu” kalendārs, kurā redzams datums, kad vidusmēra nodokļu maksātājs katrā Eiropas Savienības dalībvalstī sāk pelnīt tikai sev.
Kalendārs ir balstīts uz šodien klajā nākušo pētījumu par “nodokļu brīvības dienām”, kurā pētījuma autori salīdzinājuši nodokļu politiku 27 ES dalībvalstīs un noteikuši datumu, kad katras dalībvalsts vidusmēra strādnieks sāk pelnīt tikai sev un beidz savus ienākumus atdot valstij. Pētījumu veica Eiropas konservatīvā domnīca “New Direction – The Foundation for European Reform” (tā patronese ir Mārgareta Tečere) kopā ar sadarbības domnīcam Latvijā - Sabiedrības Domas Attīstības Centru "Domā"- un “Institut Economique Molinari”, secinot, ka Latvijā vidusmēra strādnieks sāks pelnīt sev -- un savus ienākumus neatdos nodokļos valstij -- tikai pēc Jāņu brīvdienām - 25. jūnijā.
“Pašlaik Latvijā "nodokļu brīvības dienas" sākas pārāk vēlu, bet reizē ir apsveicami, ka notiek virzība uz pareizo pusi," uzskata Eiropas Parlamenta deputāts un Sabiedrības Domas Attīstības Centra -- “Domā!” biedrs Roberts Zīle.
Lai gan vēl šos Jāņus vidusmēra strādnieks Latvijā aizvadīs, maksājot nodokļus valstij, tagad ir zināms, ka jau nākamgad Līgo svētki būs reizē arī nodokļu brīvības dienu periods, uzsver Roberts Zīle, paužot gandarījumu par vakar panākto vienošanos starp koalīcijas partneriem par pievienotās vērtības nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju samazināšanu.
“Valdība ir spērusi pareizo soli ekonomikas augšupejas veicināšanai, reizē nodrošinot, ka vidusmēra strādnieks Latvijā "nodokļu brīvības dienu" nākamgad sagaidīs agrāk, nevis vēlāk, kā tas bijis šogad citās Eiropas Savienības valstīs,” tā R. Zīle.
Pētījuma autori James Rogers un Cécile Philippe, savukārt, nonākuši pie secinājuma, ka vidusmēra strādniekam kopējais nodokļu slogs Eiropas Savienībā kopumā gada laikā ir pieaudzis -- 2011. gadā tie bija 44,23%, bet šogad jau 44,89%.
Tāpat pētījumā secināts, ka kopējais nodokļu slogs ir augstāks valstīs ar izlīdzināto nodokļu sistēmu (46,2%), kamēr valstīs, kurās ir progresīvie nodokļi, tas ir zemāks (44,5%).
"Tas pierāda, ka Latvijā valdošā ekonomiskā doma, ka vienāda iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme veido mazāku slogu, nekā progresīvā ienākuma nodokļa sistēma, ir aplama. Diemžēl šonedēļ valdības koalīcijā panāktais kompromiss par to, ka trīs gadu laikā mēs visiem vienādi samazināsim nodokļa likmi par 5 procentu punktiem, tikai neskaidri iezīmējot iespējas šajā periodā paaugstināt ar nodokli neapliekamo ienākumu minimumu, parāda, ka arī turpmāk Latvijā saglabāsies netaisnība ienākumu sadalē sabiedrībā. Jo straujāks ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums, jo mazākas paliek iespējas celt ar nodokli neapliekamo ienākumu slieksni. Faktiski katrs samazinātais ienākuma nodokļa likmes procenta punkts nozīmē lielāku pēcnodokļa ienākumu pieaugumu tiem, kam tie jau tā ir lieli, nevis tiem, kam tie ir zemi", atzīst R. Zīle.
Par Domā! “Sabiedrības domas attīstības centrs -- Domā!” ir neatkarīga biedrība, kas apvienojot domnīcas un darbnīcas principus cenšas rast, piedāvāt un ieviest jaunas idejas politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā dzīvē. Cenšoties realizēt ideju, ka teorētiskajam piedāvājumam jābūt saistītam ar praktisko realizāciju, mūsu pētījumi iet roku rokā ar pasākumu rīkošanu. Mūsu mērķis - panākt simbiozi starp domāšanu un darīšanu, nodrošinot to, ka problēmu risināšanā tiek iesaistītas visas ieinteresētās puses. Domā! ir atvērts sadarbībai ar visa veida partneriem -- pilsonisko sabiedrību, valdību, indivīdiem, uzņēmējiem, kā arī akadēmiskās vides pārstāvjiem --, lai tādējādi veidotu lielāku sapratni starp dažādajām grupām un interesēm, iniciētu debati un panāktu taustāmu rezultātu.