Nākamais ES daudzgadu budžets paver durvis Latvijai būtiskiem ģeopolitiskajiem projektiem

Rīga, 2013. gada 13. decembrī Jaunais ES daudzgadu budžets paver durvis Latvijai un Baltijas valstīm būtiskiem ģeopolitiskajiem projektiem, taču spējai naudu apgūt un kopīgu mērķu nospraušanai ar kaimiņiem būs izšķiroša nozīme, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Šodien notikušajā konferencē Rīgā “ES nauda Latvijai – pagrieziena punkts”, R. Zīle arī uzsvēra, ka nākošie septiņi gadi ES budžeta ietvaros dod Latvijai reālu iespēju tikt gan pie modernas dzelzceļa līnijas, ar kuru Baltijas valstis tiktu beidzot savienotas ar pārējo ES, gan arī uzlabot savu enerģētisko drošību.

Daudzgadu budžeta kontekstā deputāts īpaši izcēla Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility – CEF) izveidi un tam paredzēto finansējumu. “CEF ir pilnīgi jauns horizontāls mehānisms ES nozīmes transporta, enerģētikas un digitālo tīklu finansēšanai, ar kura palīdzību varēs veicināt ES kopumā nozīmīgu pārrobežu projektu īstenošanu, kuri citādi varētu kavēties vai vispār netikt īstenoti dalībvalstu ierobežoto finanšu dēļ,” tā R. Zīle.

Transporta nozare saņems 23,2 miljardus eiro no CEF līdzekļiem, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā iepriekšējā periodā. R. Zīle arī atzīmē, ka ne tikai absolūtie skaitļi ir iespaidīgi, bet arī ES līdzfinansējums — konkrēti kohēzijas valstu transporta projekti to saņems līdz pat 85% apmērā.

“Tieši augstais ES līdzfinansējuma apmērs padara vairākus projektus, t.sk. Rail Baltica otrās kārtas jeb ātrgaitas dzelzceļa projekta īstenošanu reāli iespējamu,” tā R. Zīle. “Ja līdzfinansējums būtu tikai 30%, ir skaidrs, ka valdība šādu projektu finansiāli nespētu atbalstīt.”

Tajā pašā laikā R. Zīle uzsvēra, ka Rail Baltica sakarā ir svarīgi, lai visām trim Baltijas valstīm būtu kopīgas intereses. Deputāts izklāstīja, ka, lai projekts būtu iespējams, vajadzīgs ir trīs valstu kopuzņēmums, kura izveidi šobrīd kavē Lietuvas puse, velkot garumā statūtu pieņemšanu u.tml. Vienlaikus, kā pozitīvu soli R. Zīle minēja to, ka Satiksmes ministrija neiekļāva Latvijas Dzelzceļu Rail Baltica tapšanā, jo t.s. tradicionālās dzelzceļa kompānijas Baltijas valstīs tajā faktiski nav ieinteresētas.

Dzelzceļa sakarā deputāts ir arī apbēdināts, ka pašreizējā plānošanas perioda ietvaros AS "Pasažieru vilciens" 140 miljonu latu vērtais vilcienu iepirkums beidzās ar neko un patiesībā valstij nodarīja kaunu.

Savukārt turpinot par CEF līdzfinansējumu, R. Zīle uzsvēra, ka tam ir liela nozīme arī Latvijas un Baltijas valstu enerģētiskās drošības uzlabošanā. “CEF naudu iespējams izmantot arī enerģijas piegāžu diversifikācijai un īpaši t.s. enerģijas “salu” likvidēšanai,” tā R. Zīle, piebilstot, ka ES finansējums var sasniegt pat 75% no projektu izmaksām. “Baltijas valstis šo naudu varētu izmantot reģionāla sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvei, tā radot konkurenci 'Gazprom' monopolam mūsu tirgū,” teica R. Zīle.

Taču R. Zīle piemetināja, ka CEF piedāvātās iespējas Latvija un Baltijas valstis kopā var arī palaist garām. Valdībai ir jāuzsāk aktīvi strādāt pie projektu gatavošanas, savukārt Baltijas valstu līmenī ir jāpanāk vienošanās gan Rail Baltica sakarā, gan par to, kur tiks būvēts sašķidrinātās gāzes terminālis.

Par ES daudzgadu budžetu

Zaļo gaismu ES Daudzgadu budžetam nupat deva Eiropas Parlaments. Tas nozīmē, ka nākošos septiņus gadus, no 2014.-2020. gadam, vairāk nekā 900 miljardi eiro tiks atvēlēti dažādām prioritātēm. Lielākā daļa naudas tiks iedalīta Latvijā jau labi zināmo ES prioritāšu nodrošināšanai — cita starpā lauksaimniecības atbalstam, reģionu attīstībai un kohēzijas politikai. No ESF, ERAF un ES KF Latvijai paredzēti 4,4 miljardi eiro, bet kopumā Latvija no ES budžeta saņems 7,48 miljardus eiro.

Par CEF

CEF ir pilnīgi jauns “horizontāls” mehānisms ES nozīmes transporta, enerģētikas un digitālo tīklu finansēšanai, kura mērķis ir veicināt ES kopumā nozīmīgu pārrobežu projektu īstenošanu. No kopumā daudzgadu budžetā CEF atvēlētā 29,3 miljardu eiro finansējuma transporta nozare saņems 23,2 miljardus eiro, no kuriem 10 miljardi eiro nāks no Kohēzijas fonda naudas transporta infrastruktūrai. Savukārt enerģētikas nozare saņems 5,12 miljardus eiro, bet telekomunikācijas (digitālie tīkli) – 1 miljardu eiro.