LETA: LNG termināļa projekts raisa jautājumus par tirgus liberalizāciju
Rīga, 17.jūn., NOZARE.LV. Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa projekta īstenošana ir cieši saistīta ar gāzes tirgus liberalizāciju, šodien enerģētikas drošības jautājumiem veltītajā konferencē norādīja vairāki runātāji.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, runājot par LNG termināli, piebilda, ka jāatrod veids, kā gāzes tirgū tiks ieviesta tā saucamā trešā enerģētikas pakete.
Pēc viņa teiktā, ir kopumā trīs iespējas, kā nodalīt ražošanu un piegādi no pārvades tīkliem. Viena no tām paredz pilnīgu īpašumtiesību nodalīšanu, otra - neatkarīga sistēmas operatora izveidi, gāzes piegādes kompānijām saglabājot tīklu īpašumtiesības, taču zaudējot iespēju kontrolēt attiecīgo uzņēmumu vadību, trešā - neatkarīga pārvades operatora izveidi, kas pieļauj arī pārvades operatora palikšanu integrētajā kompānijā, taču paredz īpašus regulējošos nosacījumus neatkarības nodrošināšanai.
Pūce informēja, ka lēmums par trešās enerģētikas paketes prasību ieviešanu Latvijā tiks pieņemts šā gada trešajā ceturksnī.
AS "Latvijas Gāze" (LG) valdes loceklis Jorgs Tumats konferencē pauda viedokli, ka visas prasības ir skaidri veidotas lielajām valstīm, kur ir daudz piegādātāju un lielie uzņēmumi kontrolē tīklus.
Viņš norādīja, ka LG var un ir gatava restrukturizēt kompāniju, taču, ja līdz ar to neradīsies alternatīvas, sekas var būt negatīvas. Viņš arī uzsvēra: ja tiks īstenots LNG terminālis, automātiski būs jānotiek liberalizācijai un jāsadala kompānija.
Tumats teica, ka LG vēlas konstruktīvu diskusiju ar valsti. Vienlaikus viņš atgādināja, ka kompānijai saskaņā ar 1997.gadā noslēgto līgumu uz 20 gadiem ir ekskluzīvas tiesības uz gāzes glabāšanu un piegādi.
Pēc Tumata biznesa portālam "Nozare.lv" teiktā, pilnīga īpašumtiesību atņemšana no LG puses netiks akceptēta, bet varētu runāt par tīkla saglabāšanu uzņēmumam, dodot iespēju valstij kontrolēt gāzes plūsmu. Viņš arī norādīja, ka uzņēmumā ir zināšanas, cilvēki, arī krātuve un tīkls, kas var būt noderīgi LNG projektā.
No LG valdes locekļa prezentācijas bija noprotams, ka LG redz savu vietu LNG projektā, gan piedāvājot Inčukalna gāzes krātuvi, gan tīklus. Pēc viņa vārdiem, Inčukalna krātuves paplašināšana izmaksātu ap 80 miljoniem eiro (56 miljoniem latu), un to varot izdarīt ātri. Dobeles krātuves izbūve gāzes glabāšanai viņa vērtējumā prasītu 6-7 gadus.
Tomēr kopumā viņš izteicās skeptiski par termināli, norādot gan uz ilgo būvniecības laiku, gan uz mazo Baltijas valstu tirgu. Viņaprāt, ir jāsaprot, ka izmaksas segs vai nu nodokļu maksātāji, vai arī gala patērētāji. Latvijas gadījumā iespēja esot Eiropas Savienības nauda, taču tas nozīmē, ka maksās citu valstu nodokļu maksātāji. Pēc viņa teiktā, par 25-30 eiro (17-21 latu) var augt arī gāzes cena.
Tumats minēja, ka labs risinājums būtu maza apmēra projekts ar mazām investīcijām.
Elizabete Rutule Nozare.lv 17.06.2011 Copyright © LETA