Roberts Zīle

LETA: Latvija darīs visu, lai lēmums par LNG termināli tiktu pieņemts līdz septembrim

Publicēts: 15:04 17.06.2011.  

Rīga, 17.jūn., NOZARE.LV. Latvija darīs visu, lai lēmums par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa atrašanās vietu Baltijas valstīs tiktu pieņemts līdz septembrim, šodien enerģētikas drošībai veltītajā konferencē teica Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.

Viņš atzina, ka patlaban notiek trīs valstu interešu sadursme, un katrs vēlas panākt, lai terminālis tiek attīstīts viņu valstī. "Šķiet, ka ir jāatrod solidaritātē balstīts risinājums, kur valstis vienojas par kopējo labumu," sprieda Pūce. Ja risinājumu neizdosies atrast, pastāv risks, ka Eiropas Komisija (EK) vairs neparedzēs finansējumu šāda projekta realizācijai, atzina EM valsts sekretārs.

Viņš teica, ka EK atbalsts ir ļoti nozīmīgs - tā palīdzējusi ar tehnisko un konsultantu atbalstu, kas palīdzējis procesu virzīt, taču EK nekad neuzņemsies dalībvalstu suverēno lomu izlemt par optimālo risinājumu.

Latvija aicina Lietuvas un Igaunijas kolēģus virzīties uz priekšu, pieņemt lēmumu un atbilstoši tam raitā solī "doties termināļa virzienā". Pēc amatpersonu iepriekš teiktā, pēdējā laikā sarunas ar kaimiņvalstīm bijušas intensīvas, un šajā ziņā gaidāma arī "karsta vasara".

Pūce vairākkārt uzsvēra Latvijas priekšrocības šāda reģionāla termināļa būvniecībā. Viņš norādīja uz to, ka Rīgas osta ir vistuvāk dabasgāzes krātuvei, līdz ar to iespējams nodrošināt zemāko iepirkuma cenu. EM valsts sekretāra minētā priekšrocība ir arī zemākās infrastruktūras uzlabojumu izmaksas, kas būs nepieciešamas termināļa iekļaušanai reģionālajā gāzes piegādes sistēmā.

Pūce atzīmēja, ka tehniski termināli iespējams uzbūvēt katrā ostā, taču būtisks ir ekonomiskais pamatojums. "Jebkura infrastruktūra tiek amortizēta, un amortizācija parādās kā ietekme uz cenu," norādīja ministrijas valsts sekretārs un piebilda: jo vairāk būtiskas infrastruktūras tiek celts, īpaši, ja tā nav noslogota, jo lielāks iespaids uz cenu.

Iezīmējot laika plānu, viņš teica, ka līdz oktobrim varētu notikt dažāda izpētes darbu salīdzināšana, kas turpināsies pēc tam, kad būs izvēlēta konkrētā realizācijas vieta, bet perspektīvā nākamā gada sākumā var notikt investoru un piegādātāju "medības", bet termināli varētu uzbūvēt līdz 2015.gadam.

Kā atzina Pūce, šis ir ļoti optimistisks scenārijs, jo faktiski neviens LNG terminālis pasaulē nav uzcelts četros gados galvenokārt tāpēc, ka lielu daļu darbu veido ostas infrastruktūra. Viņš uzskata, ka Latvijai šajā jomā ir priekšrocība.

AS "Latvijas Gāze" valdes loceklis Jorgs Tumats savukārt norādīja, ka, reāli skatoties, līdzīgu projektu īstenošana prasa vairākus gadus - vismaz 5-6. Pieredze citās valstīs liecina, ka sākumā notiek diskusijas, tad pusgads, gads nepieciešams tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei. Kad ir zināmas aptuvenās izmaksas un atrašanās vieta, vēl vairāk nekā gads vajadzīgs plānošanai un nepieciešamo atļauju saņemšanai. Gadu, divus var prasīt konkrētu izmaksu noteikšana, jautājumi, kas saistīti ar finansēšanu, regulēšanu, pievienošanu tīklam, piegādes līgumiem, glabāšanas līgumiem. Tumats zināja teikt, ka līgumu slēgšana ar piegādātājiem ir sarežģīta lieta, jo tiem ir dažādas prasības. Būvniecība var prasīt 3-4 gadus.

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš konferencē mudināja domāt par to, kas būs termināļa galvenie klienti. Vērtējot pēc patēriņa, dominējošie ir elektrostacijas un katlumājas. Vēl viņš vērsa uzmanību uz valstīm, kas piegādā LNG. Eksperts minēja, ka starp piegādātājiem ir maz demokrātijas valstu, tādējādi jārēķinās ar tām raksturīgajiem riskiem un iespējamajām nestabilajām piegādēm.  

Elizabete Rutule Nozare.lv 17.06.2011 Copyright © LETA