Konferencē spriež par risinājumiem Eiropas migrācijas krīzei

2015. gada 4. decembrī ES Mājā risinājās Eiropas Konservatīvo un reformistu alianses (AECR) rīkota konference “Atbildība un politiskā realitāte: izaicinājumi un risinājumi migrācijas krīzei Eiropā”. Tās ietvaros Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas (ECR) deputāts Eiropas Parlamentā Roberts Zīle debatēja ar ārvalstu un pašmāju ekspertiem, iezīmējot būtiskākās krīzes problēmas.

“Vai mēs patiesi saņemsim Sīrijas patvēruma meklētājus, vai cilvēkus, kas uzdodas par sīriešiem, kā tas ir pierādījies šobrīd citās Eiropas dalībvalstīs”, uz esošās politikas nepilnībām norāda konferences līdzorganizators Roberts Zīle. “Līdz šim pieņemtie lēmumi vairāk liecina, ka tie pieņemti atsevišķu dalībvalstu iekšpolitikas interešu labā, nevis Eiropas vērtību vārdā”. Šo Zīles nostāju apstiprina arī paneļdiskusijas dalībnieks, Kembridžas universitātes profesors Roberts Rotorns (Robert Rowthorn), norādot, ka nulles migrācijas rezultātā Vācijā, attiecībā pret šī gada 80 milj. iedzīvotājiem, 2100. gadā dzīvos mazāk nekā 50 miljoni. Migrācija ir būtiska tieši attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, nevis pret to struktūru. Profesors, atsaucoties uz pētījumiem, arī norādīja, ka imigrācijas ietekme uz iekšzemes kopproduktu nav ievērojama, vairumā gadījumos tai esot viena procentpunkta robežās. Eiropas Parlamenta deputāts Jussi Hallaaho (Jussi Halla-aho) iepazīstināja klātesošos ar savu redzējumu par imigrācijas politiku Somijā. “Runājot par multikulturālismu un imigrāciju Eiropā, mūsu eirocentriskajā domāšanā sākām uzskatīt, ka Eiropas vērtības ir universālas un sabiedrības ir tik spēcīgas, ka varam uzņemt un integrēt jebkādu cilvēku skaitu, nemainot sabiedrības pamatus, vienlaikus arī cerot ka visi vēlas būt sociāldemokrātiski noskaņoti, atvērti eiropieši. Ilgu laiku Somija bija emigrācijas valsts. Viss mainījās deviņdesmitajos gados, kad ieradās somālieši, kas šobrīd ir viena no lielākajām šādām kopienām rietumvalstīs. Somijā somāliešu kopiena sasniedz 20 000 cilvēku. Nodarbinātība starp viņiem pašlaik ir mazāka par 15 procentiem. Viņu bērni ir atkarīgi no sociālajiem pabalstiem. Noziedzība ir krietni lielāka. Turklāt noziedzība visvairāk ietekmē ikdienas pilsoņu skatījumu uz imigrantiem,” tā Hallaaho. Nelegāli ieceļojušo migrantu kontrabandas un organizētās noziedzības aizkulises konferencē izklāstīja pasaules populārāko laikrakstu korespondents Alekss Perijs (Alex Perry) un Global Initiative against Transnational Organized Crime pētnieks Adams Rodrigezs (Adam Rodriques). "Būtībā organizētā noziedzība ir izveidojusi tā saukto vienas pieturas aģentūru, kas, sniedzot nelegālos transporta pakalpojumus, nodrošina pilnu servisu, un mēs [Eiropas Savienība] šo veicinām," tā Rodrigezs. Atsaucoties uz avotiem, eksperti norāda, ka migrantu bizness ir pat ienesīgāks par narkotiku biznesu, jo nauda tiek saņemta kā priekšapmaksa, turklāt nav svarīgi, vai ceļojums beidzas veiksmīgi vai traģiski. "Kontrabandisti darbojas kā ceļojumu aģentūras — par papildus maksu tiek piegādāta pase, vīza, automašīna. Turklāt, ja kāds atvedīs desmit draugus, pats varēs doties bez maksas. Facebook ir ceļojumu konsultantu veiksmīgākā platforma," tā Rodrigezs, taču vienlaikus norāda, ka, cīnoties pret nelegālo imigrāciju, drošības iestādēm ir precīzi jādefinē migrantu ceļošanas sākumpunkts un nonākšanas vieta, jo izstrādātās shēmas ir atšķirīgas. Konferencē tika prezentēta arī interaktīva karte, kurā aprēķinātas vidējas izmaksas no gandrīz jebkuras migrantu izceļošanas valsts. Diskutējot par iekšpolitikas migrantu krīzes izaicinājumiem, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Dimitrijs Trofimovs iepazīstināja ar patvēruma meklētāju sociālekonomiskās iekļaušanas plānu, kas raisīja diskusiju arī uzaicināto Saeimas deputātu vidū. Latvijas Universitātes profesors Leons Taivāns minēja, ka "Eiropa mirst gan demogrāfiski, gan arī ekonomiski." Profesors norādīja, ka nauda ir vienīgais dzinulis, kas izraisa pasaules traģēdijas, tā skaitā arī šo nelegālo migrantu kontrabandas attīstību. "Lielbritānijā 33 procenti musulmaņu ir bezdarbnieki, kas ir trīs reizes lielāks rādītājs, nekā kristiešu vidū. Tas norāda uz musulmaņu veiksmīgas integrācijas riskiem. Drīz sagaidīsim Eiropas bēru viesus," tā Taivāns. Konferences izskaņā Latvijas Radio vecākais ziņu korespondents Uģis Lībietis savā runā analizēja propagandas nokrāsas Eiropas līmenī attiecībā pret bēgļiem. "Informācijas avotu patiesums nevar tikt pārbaudīts, lasot tikai virsrakstus vai īsos twitter vēstījumus. Diemžēl mediju likumi strādā arī šajā gadījumā un neviens nevēlas būt ārpus kaut kā populāra un trendīga," tā Lībietis. Noslēgumā Roberts Zīle atzina, ka Nacionālajai Apvienībai ir izdevies diezgan ievērojami izmainīt koalīcijas viedokli patvēruma meklētāju jautājumā. "Mēs esam tikai šīs problēmas sākumā. Jauna situācija sagaidāma arī pēc Turcijas sadarbības līguma noslēgšanas. Neraugoties uz to, Eiropas Savienībā pretrunu vēl joprojām ir vairāk nekā kopsaucēju, taču stingra Latvijas pozīcija šajā jautājumā tā arī nav sadzirdēta," tā Zīle.