Junkers un Putins - divi "tiltu būvētāji" – zaudējums svešā laukumā
Pirms neilga laika uzzinot par Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera biroja paziņojumu pieņemt Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina ielūgumu tikties viņa lolotajā ekonomikas forumā Sanktpēterburgā, biju spiests izteikt asas bažas par šādu nelaikā spertu soli. Manā vēstulē, kas tika publicēta Financial Times, norādīju, ka šāda tikšanās nav pieņemama daudzu acīmredzamu apsvērumu dēļ. Tikšanās laiks aizdomīgi sakrīt gan ar Eiropas Savienības (ES) ekonomisko sankciju pagarināšanu pret Krieviju, gan Baltijas un Polijas aizsardzības stiprināšanai īpaši nozīmīgo NATO samita priekšvakaru Varšavā. Zinot, kā Krievijā darbojas Putina režīma masu mediji, lai kādu nostāju paustu Junkers, viņa teiktais tiks izmantots kā Putina propagandas uzvaras līdzeklis. Iespējams, ka Junkers to īpaši nenojauš, ņemot vērā, ka, lai drīzāk viesotos ES perifērijas dalībvalstīs, prezidents biežāk apmeklējis tā sauktās "vecās dalībvalstis". Turklāt, nav arī novērojama Krievijas iniciēta situācijas stabilizēšana Austrumukrainā.
Vēl vairāk izbrīnīja fakts, ka Junkera birojs, atbildot uz manu Financial Times vēstuli, norādīja, ka EK priekšsēdētājs dosies uz tikšanos ar bijušo VDK aģentu kā "tiltu būvētājs", nevis kā pārrunu vedējs. Ironiskā kārtā, Putins pats, lai arī ar aptrūkušos finansējumu, ir "tiltu būvētājs", kurš šobrīd ceļ dambi no Kerčas uz okupēto Krimu. Diemžēl, abi šie tilti ved uz nekurieni. Taisnības labad Komisija arī norādīja, ka ja kāds Junkera lomu interpretēs savādāk, viņš būs vīlies. Jāatzīst, ka biju gatavs būt vīlies, taču biju pārliecināts, ka Putins savā laukumā, savā sākotnējā politiskā kapitāla pilsētā nav gatavs zaudēt un būt vīlies.
Par to arī varējām pārliecināties, sekojot abu "tiltu būvētāju" ceturtdienas tikšanās atspoguļojumam medijos. Kā vēstī izbijušais varas rupors "Izvestija", Ušakovs - šoreiz gan cits Putina palīgs - minēja, ka abi politiķi apspriedīs sankciju un pretsankciju jautājumus. Tas, bez šaubām, ir izdevīgi pozitīvam Krievijas varas atspoguļojumam, lai gan EK uzsvērti iepriekš noraidīja Junkera kā sarunu vedēja lomu šajā sanāksmē.
Krievijas prese sabiedrībai īpaši arī uzsvēra ES dalībvalstu sašķeltību domstarpībās par ekonomisko sankciju pagarināšanu pret Krieviju. Vienlaicīgi varēja lasīt, ka notikusī tikšanās esot solis pretī pragmatismam. Tas skan ticami, ņemot vērā, cik tomēr bieži Eiropa ir gatava piesaukt tās augstākās vērtības un citkārt atmest tās novārtā, kad tas vairs nav izdevīgi. Piemēram, ekonomikas forumā īpaša loma tika pievērsta arī enerģētikai. Šajā saistībā Krievijas iniciētais Nord Stream II gāzes vada projekts, iespējams, arī var tik uztverts kā kārtējais savdabīgais tilts, jeb drīzāk no krievu valodas "truba". Tā, balstoties uz šiem pragmatiskiem nolūkiem, apejot veselas teritorijas, tajā skaitā arī Ukrainu, nodzina savukārt citus tiltus.
Arī Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs izmantoja izdevību paziņot, ka būtībā EK prezidenta viesošanās Krievijā pierāda to, ka "bez attiecībām ar Maskavu nav ceļa uz priekšu", un to - domājot ekonomisko sankciju atcelšanu- jau sen gaidot Vācijas uzņēmēji. Turklāt interesanti, kā viss šis tiks apspēlēts daudzajos Krievijas TV vakara sarunu šovos.
Taču noslēdzošo posmu Komisijas pašas liriski inscenētajā "tiltu būvniecībā", manuprāt, pielika pats Junkers, sakot, ka ekonomiskās sankcijas var tikt atceltas, ja Minskas vienošanās tiek izpildīta, "ne vairāk, ne mazāk". Citiem vārdiem sakot - ar Dievu, Krima.