"Junkera fonds" ir pamatā bijis veiksmes stāsts tikai jau turīgajām ES valstīm
Foto: Pieminot komunistiskā genocīda upurus, Roberts Zīle līdzās Latvijas, Baltijas un citu Eiropas valstu deputātiem nolika ziedus pie īpašas piemiņas plāksnes
Trešdien, 14.jūnijā, Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesijā Strasbūrā Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas (ECR) viceprezidents Roberts Zīle (Nacionāla apvienība) uzrunā, kas saistīta ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) darbību, EP deputātu uzmanību vērsa uz vairākiem būtiskiem aspektiem, kas joprojām ir kritizējami tā saucamajā Junkera fonda darbībā.
Kā norāda deputāts, skaudrā realitāte ir tā, ka lielākā daļa naudas nosēžas ES jau turīgajās valstīs jeb tur, kur investīciju trūkuma nav. Uz to oficiāli šodien norādīja arī EP, tādējādi apstiprinot deputāta Roberta Zīles jau agrāk izteikto kritiku.
"Jau tad, kad Junkera fonds tika izsludināts, es paredzēju, ka šis "plāns" būtībā kalpos kā tāds kohēzijas fonds tikai turīgajām ES valstīm. Ir pašsaprotami, ka investīciju nauda nosēdīsies tajās valstīs, kur ir lielāki projekti un lielākas peļņas iespējas. Tāpēc nebija liela pārsteiguma, ka, saņemot pirmos oficiālos skaitļus par ESIF darbību, manas bažas bija apstiprinājušās," tā R. Zīle.
Līdz 2016. gada 30. jūnijam 15 turīgās Ziemeļu un Rietumu ES valstis saņēma 91% ESIF atbalsta, kamēr pārējās 13 valstis (t.sk. Latvija) tikai 9% no kopējām investīcijām.
"Kamēr Eiropas Komisija turpina runāt par ESIF panākumiem un Junkers ir teicis, ka no Fonda darbības ir ieguvusi gan Latvija, gan Luksemburga, ir gandarījums, ka būdams ēnu ziņotājs, esmu panācis to, ka EP pozīcijā tiek nosargāta skaudrā statistika par naudas reālo sadali starp ES dalībvalstīm. Es ceru, ka Eiropas Komisija un Junkera kungs personiski ņems vērā Parlamenta ziņojuma secinājumus un ieteikumus, un turpmāk, runājot par ESIF, atzīs, ka šis Fonds ir pamatā bijis veiksmes stāsts tikai jau turīgajām ES valstīm."
"Lai arī ziņojumā mēs iestrādājām tekstu, ka lielāka uzmanība ir jāpievērš mazāk attīstītiem reģioniem visas 28 dalībvalstīs, es nedomāju, ka daudz kas var tikt darīts lietas labā. Fonda uzbūve un darbība kā tāda netiks mainīta un līdz ar to ir loģiski, ka atšķirības investīciju sadalījumā starp Rietumu un Austrumu ES valstīm turpināsies arī nākotnē," atzīst R. Zīle, paužot bažas par ES naudas sadalījuma attīstību.
Deputāts norāda, ka raugoties uz Austrumu un Centrāleiropas projektiem, kas guvuši ESIF atbalstu, iezīmējas tas, ka Eiropas Investīciju bankas apstiprinājums realitātē neveicina privātas naudas piesaisti, bet tās vietā aizdevuma riskam tiek pakļauta publiskā, nodokļu maksātāju nauda. “Kā pierāda divi apstiprinātie "riska naudas" projekti, ko Rīgas dome tieši un netieši ir piesaistījusi ESIF atbalstam, tieši Rīgas nodokļu maksātāju nauda (teju 400 miljonu eiro apmērā) ir tā, uz kuras pleciem gulsies ilgtermiņa riski, kas saistīti ar Rīgas sabiedriskā transporta infrastruktūras projektiem, tostarp zemās grīdas tramvaja līnijas rekonstrukciju uz Imantu. Zīmīgi, ka kapu tramvaja finansējumam Rīgas dome piesaistīja ES grantu, teju apzinoties, ka šis jau bēdīgi slavenais projekts visticamāk nespētu kvalificēties aizdevumam tā neefektivitātes dēļ.
Plenārsēdes laikā Roberts Zīle uzrunāja EP deputātus arī debatē, kas saistīta ar Eiropas vērtību un saliedētas sabiedrības atjaunošanu. Norādot uz apzināti sarežģīti skaidrotu ES institucionālo darbību, R. Zīle papildus noradīja, ka: “Ja Eiropa patiešām vēlētos aizstāvēt sociālo kohēziju, tad ir jāsaprot, ka šī brīža ceļš uz protekcionismu, cīnoties pret tā saucamo sociālo dempingu, ir virzība uz pretējo pusi.” Tāpat šodien pulksten 15:30 pēc Latvijas laika komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā Roberts Zīle līdzās Latvijas, Baltijas un citu Eiropas valstu deputātiem nolika ziedus pie īpašas piemiņas plāksnes, pieminot traģiskos notikumus, kas aizsākās šajā dienā 1941. gadā