Ierosinājums celt ES ierēdņu algas ir divkosīgs

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (TB/LNNK-ECR) uzskata, ka Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums palielināt ES ierēdņu atalgojumu par 3,7% laikā, kad vairākās ES valstīs tiek samazinātas ne tikai algas, bet pat pensijas, ir nepieņemams.

"Šobrīd, kad Ekonomikas un finanšu komisārs Hoakins Almunija un EK eksperti uzdevuši Latvijai veikt drastiskus algu samazinājumus sabiedriskā sektora darbiniekiem, ierosinājums palielināt ES ierēdņu algas izskatās divkosīgs", atzīst R. Zīle. "Šajos ārkārtas ekonomiskajos apstākļos es drīzāk būtu gaidījis, ka Almunija kā par finansēm atbildīgais komisārs rādītu piemēru vismaz nepalielinot algas sev un saviem darbiniekiem".

Deputāts norāda, ka vairumā ES dalībvalstu tiek veikti pasākumi sabiedriskā sektora izdevumu samazināšanai, notiek algu samazināšana vai iesaldēšana, tiek sperti ārkārtas soļi. "Gribētu atgādināt, ka ES ierēdņi, līdzīgi jebkuras ES dalībvalsts publiskā sektora strādājošie, tiek uzturēti no nodokļu maksātāju, tajā skaitā Latvijas nodokļu maksātāju, naudas".

R. Zīle tādēļ aicinās savu politisko grupu – Eiropas Konservatīvos un reformistus – Eiropas Parlamentā nebalsot par konkrēto budžetu. "Es nevēlos, lai Eiropas Parlamenta deputāti kaut vai netieši piedalītos savas algas indeksācijā", uzsver deputāts.

Viņš arī atzīst: "Pat tad, ja ES ierēdņu algu palielināšanas procedūra ir iedibināta un pielietota daudzus gadus, Eiropas Komisijai būtu jāsaprot, ka ekonomiskā situācija prasa atkāpes no ierastās sistēmas ne tikai Latvijas un citu ES dalībvalstu iedzīvotājiem, bet arī ES ierēdņiem. Galu galā – ES iestādes neatrodas uz Mēness".

Pret EK priekšlikumu par algu palielinājumu iestājies vairākums ES dalībvalstu pārstāvju Eiropas Padomē, taču diskusijas vēl turpinās. Eiropas Padomes ierēdņi gan jau ir izsludinājuši streiku no šodienas līdz janvāra vidum. Eiropas Parlamenta ierēdņu arodbiedrības ir paudušās solidaritāti padomes kolēģiem, tomēr norāda, ka tā vietā, lai pilnībā bloķētu darbu, tās atbalsta konstruktīvas protesta formas.

EK priekšlikums balstās uz īpašu procedūru, kas paredz ikgadēju ES ierēdņu algu indeksāciju, vadoties no astoņu ES dalībvalstu (Beļģijas, Vācijas, Spānijas, Frakcijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes un Lielbritānijas) ierēdņu atalgojuma līmeņa, kā arī statistikas datiem par dzīves dārdzību Briselē. Algu palielināšana attiecas arī uz Eiropas Parlamenta deputātiem un viņu palīgiem.