“Fit for 55” – jautājumu vairāk nekā atbilžu

Šodien piedalījos “Politico” rīkotā tiešsaistes diskusijā par “Fit for 55” paketi, konkrētāk, par plāniem veidot infrastruktūru, kas nodrošinātu elektriskās un ūdeņraža uzlādes stacijas Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Šī tēma ir diezgan jauna, jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, un tuvākajā laikā mēs vēl daudz dzirdēsim par “Fit for 55” paketi, tā tiks vētīta arī vairākās Eiropas Parlamenta komitejās. Kā minēju šodienas diskusijā, dažādās valstīs situācija ir atšķirīga un nevar noteikt visām valstīm vienādas vadlīnijas. Galvenais jautājums – kad un par kādu naudu tiks uzstādīta šī uzlādes infrastruktūra? Bažas ir par to, ka tādām valstīm kā Latvija, kur nav tik liela kravas auto satiksmes intensitāte kā Rietumeiropā, izbūvēt uzlādes tīklu nebūs ekonomiski izdevīgi. Ja tas būs jādara par publisko naudu, tas nozīmēs atņemt līdzekļus citām vajadzībām. Ja “Fit for 55” mērķi būs juridiski saistoši visām dalībvalstīm, tas valdībām radīs politiski sarežģītu situāciju. Vislabākajā gadījumā uzlādes tīklu vajadzētu izbūvēt galvenokārt ar privātajām investīcijām, ko nosaka brīvais tirgus. Ja pēc uzlādes infrastruktūras būs reāla vajadzība, tās spēs sevi atpelnīt un uzņēmumi būs gatavi iesaistīties šajā tirgū. Uzskatu, ka pareizākais ceļš būtu iet soli pa solim, proti, analizēt tendences transporta nozarē pēc tam, kad Rietumeiropā satiksmē parādījušās pirmās elektriskās un ūdeņraža kravas automašīnas. Jāsaprot, vai šīs automašīnas no Eiropas dosies uz Krieviju, vai Krievija sāks lietot elektriskās un ūdeņraža kravas automašīnas, lai dotos uz Eiropu. Turklāt jāpatur prātā, ka elektrību bieži vien ražo no gāzes, kas nebūt nav “zaļš” risinājums.

Atgriežoties no nākotnes plāniem tagadnē, jāatgādina, ka pašlaik autopārvadātāju uzņēmumiem Latvijā galvenais jautājums ir par to, vai nākamā gada februārī stāsties spēkā norma no Mobiltātes pakotnes, kas liek dzenāt tukšas kravas automašīnas pāri Eiropai katru astoto nedēļu.