ES jaunā dzelzceļa direktīva norāda uz savstarpīguma principa piemērošanu ES valstu tirgos attiecībā uz trešajām valstīm
Strasbūra, 2012. gada 3. jūlijs: Eiropas Parlaments šodien galīgajā lasījumā apstiprināja direktīvu ar mērķi “ieviest Eiropas dzelzceļa vienoto telpu”, kas faktiski ir pašreizējās ES likumdošanas par dzelzceļa pārvadājumu liberalizāciju uzlabota un precizēta versija. Galvenie direktīvas mērķi ir uzlabot dzelzceļa tirgus dalībnieku un to finanšu darbību caurskatāmību, kā arī nodrošināt skaidrus un nediskriminējošus noteikumus par infrastruktūras nodrošināšanu un piekļuves maksas noteikšanu dzelzceļa pārvadājumiem.
Jaunais regulējums skar arī jautājumu par uzņēmumu ar trešo valstu kapitālu darbību ES tirgū un to piekļuvi ES dzelzceļa infrastruktūrai. Latvijā šis jautājums aktualizējas šī gada sākumā, kad mūsu valstī tika nodibināta Krievijas valsts uzņēmuma “Krievijas dzelzceļš loģistika” meitas firma (51% kapitāla daļu tiešā veidā) “Euro Rail Trans" ar nepārprotamu vēlmi konkurēt Latvijas kravas pārvadājumu tirgū.
Pēc Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles ierosinājuma Parlamenta Transporta un tūrisma komiteja bija sagatavojusi priekšlikumu direktīvas tekstā, kas paredzēja stingru t.s savstarpīguma principa ieviešanu attiecības ar trešajām valstīm - proti, šīm valstīm jādod tāda pati pieeja savam tirgum, kādu nodrošina ES. Priekšlikums paredzēja, ka šī savstarpējā pieeja ir svarīgs licences izsniegšanas priekšnoteikums tieši dalībvalstīs ar atšķirīga platuma sliežu tīku, kuras robežojas ar trešajām valstīm, un kuru dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgos pārsvarā tiek veikti pārvadājumi no un uz trešajām valstīm. Diemžēļ, šis priekšlikums netika atbalstīts ES Padomē.
"Gandrīz divus gadus ilgajā darbā pie šīs direktīvas mums bija laba sadarbība ar Latvijas dzelzceļa jomas ekspertiem. Iespējams, bija vajadzīga spēcīgāka Baltijas valstu pozīcija Padomē, lai atbalstītu Parlamenta piedāvāto labojumu," norāda R. Zīle.
"Liberalizējot ES dzelzceļa iekšējo tirgu, Baltijas valstīs mēs faktiski atveram tikai to tirgus daļu, kas atrodas ES pusē, neiegūstot līdzvērtīgu pieeju kravu pārvadājumu tirgum Krievijas pusē. Es nevaru iedomāties situāciju, kurā Krievijas Valsts Dome nolemtu atvērt Krievijas dzelzceļa tirgu brīvai konkurencei, pat nepieprasot līdzvērtīgu pieeju Krievijas pārvadātājiem ES tirgū," Parlamenta debatēs uzsvēra R. Zīle.
Tomēr direktīvā izdevās iestrādāt norādi uz savstarpīguma principa piemērošanu ES valstu tirgos attiecībā uz trešajām valstīm un to, ka trešo valstu dzelzceļa tirgos ir jāpievērš īpaša uzmanība savstarpējas pieejas nodrošināšanai ES dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem.
"Šī norāde būs laba ceļamaize Latvijas dzelzceļa administrācijai, kas mēģina risināt šo jautājumu caur Latvijas likumdošanu, turpinot darbu pie grozījumiem Dzelzceļa pārvadājumu likumā", piebilst Zīle.
Dalībvalstīm jaunā direktīva Eiropas dzelzceļa vienoto telpu būs jāievieš 2,5 gadu (30 mēnešu) laikā pēc tās stāšanās spēkā, taču atsevišķām normām ieviešanas termiņš paredzēts pēc vairāk nekā 4 gadiem.