EP Krīzes komitejas vizītes otrā diena Latvijā
Tikšanās ar Finanšu ministru, FKTK, LBAS, LDDK, Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvjiem, mazo uzņēmumu apmeklējums
EP deputāti interesējās par to, kāda ir Latvijas nodokļu politika, kā valdība iecerējusi tikt galā ar augsto bezdarbu un ar iedzīvotāju izbraukšanu no valsts un cik sarežģītas un maksātnespējas pasludināšanas procedūras Latvijā.
Finanšu ministrs Einārs Repše deputātiem uzsvēra, ka Latvijas ekonomikas grūtību galvenie cēloņi: bezatbildīga fiskālā politika un centieni „noķert” ES algu līmeni nepārdomāti īsā laikā. E. Repše: „Ekonomiskas krīzes pasauli skar regulāri, būtiskākais – kā uz to reaģēt un kā no tās izkļūt. Latvija izvēlējusies striktu, stabilu fiskālās un monetārās disciplīnas ceļu, un šī valdības izvēlētā stratēģija sakrīt ar to, ko no Latvijas sagaida starptautiskie aizdevēji”. Tikpat svarīgi radīt apstākļus stabilai uzņēmējdarbības videi, saglabāt zemu nodokļu sistēmu (palielinot gan t.s. netiešos nodokļus, galvenokārt PVN un akcīzes), mazināt „ēnu ekonomikas” īpatsvaru, kā arī uzlabot nekustamā īpašuma nodokli, to saistot ar progresivitātes principu.
Krīzes komitejas deputāti apmeklēja uzņēmumus „Primekss” un „Moloport”. „Molport” ir izveidojuši tirdzniecības platformu (interneta meklētāju un veikalu) retajām ķīmiskajām vielām, savukārt „Primekss” nodarbojas ar industriālo betona grīdu ierīkošanu.
Arodbiedrību pārstāvji pamatā piekrita tam, ka valdība ir radījusi finansiālo stabilitāti un Latvijas nodokļu politikā daudz kas jāmaina, tomēr tai būtu vairāk jāvēršas uz izaugsmes nodrošināšanu, jo šobrīd nav drošas pārliecības, ka krīzes dziļākais punkts ir pārvarēts. Tam piekrita arī darba devēju pārstāvji, norādot, ka ekonomiskā sistēma Latvijā šobrīd nav ilglaicīga – papildu Latvijas ekonomikas grūtībām, nepieciešams meklēt risinājumus arī tādām globālām problēmām kā demogrāfiskās izmaiņas un sabiedrības novecošana, valdībai būtu jāskatās, kādos sektoros un kādas specialitātes darbaspēks Latvijā būs nepieciešams nākotnē.
Arodbiedrības uzskata, ka algas, īpaši izglītības un medicīnas sektoros, samazinātas pārāk drastiski, valdība nepietiekami izmanto ES fondu līdzekļus. Lai radītu jaunas darba vietas, būtu jāpadomā par dažādiem nodokļu atlaižu mehānismiem.
EP deputāti interesējās par sociālo dialogu Latvijā, un Darba Devēju konfederācijas ģenerālsekretāre Elīna Egle atzina, ka Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, kas ir koordinē sociālo dialogu starp darba devējiem, valsts institūcijām un arodbiedrībām, vairāk kārt ir izdevies aizsargāt sabiedrībai svarīgas pozīcijas.
Savukārt komercbanku pārstāvji norādīja, ka bankas ievērojami izjūt ekonomikas krīzes sekas un ir cietušas milzīgus zaudējumus.
Foto: Ojārs Lūsis