EP krīzes komiteja norāda uz banku nepieņemamo rīcību krīzē Latvijā
Strasbūra, 19. maijs: Eiropas Parlamenta Finanšu krīzes komiteja (CRIS) savā ziņojuma projektā, kas publiskots šonedēļ Strasbūrā, cita starpā nosodījusi ārvalstu banku uzvedību Latvijā un norādījusi uz bīstamo kvalificētu darbinieku masveida emigrāciju no Latvijas.
CRIS komitejas deputāti, ieskaitot ziņojuma gatavotāju Pervenche Beres, martā pēc Latvijas deputāta Roberta Zīles (TB/LNNK, ECR) ierosinājuma ieradās Rīgā, lai klātienē iepazītu un iegūt informāciju par situāciju Latvijā, kas ir viena no krīzes smagāk skartajām ES dalībvalstīm. Rīgas vizītes secinājumi atainoti EP ziņojuma projektā - runājot par situāciju Latvijā, tiek nosodīta ārvalstu banku uzvedība, kas savu interešu vadītas, nepieļāva lata devalvāciju. Tas radījis valstij nepieciešamību veikt drastiskus algu samazinājumus, kas, savukārt, novedis pie jaunu un kvalificētu darbinieku masveida emigrācijas no Latvijas. Jau vizītes laikā Rīgā, pēc tikšanās ar Latvijas augstākajām amatpersonām, Latvijas vadošo banku vadītājiem, finanšu uzraugiem, Latvijas Bankas, arodbiedrību, dažādu asociāciju pārstāvjiem, Pervenche Beres uzsvēra, ka Latvijai jāveicina uz eksportu virzīta uzņēmējdarbība un ir būtiski mazināt bezdarbu un darbaspējīgo iedzīvotāju emigrāciju uz ārvalstīm. Ziņojuma autore, kura EP pārstāv Sociālistu grupu, visai pretrunīgi analizē krīzes cēloņus un ietekmi uz sabiedrību, krīzes izraisīšanā lielā mērā vainojot globālo kapitālismu un ASV "ekspansīvo monetāro politiku". EP labējo grupu deputāti jau izteikušies pret šādu uzstādījumu. Roberts Zīle, kurš strādā šajā komitejā un veidoja programmu komitejas vizītei Latvijā, kopumā pozitīvi vērtē ziņojumā ietvertos secinājumus par Latviju: gan par ārvalstu banku agresīvi veidotā privātā parāda lielumu Latvijā, gan par pašreizējās valsts fiskālās politikas sekām - augsto bezdarba līmeni un Latvijas iedzīvotāju intensīvo emigrāciju. "Esmu patīkami pārsteigts par ziņojuma gatavotājas precīzi uztverto Latvijas problēmu un tās tiešo atainojumu ziņojumā. Tas komitejas sēdē jau izraisīja neapmierinātību zviedru deputātos," dokumentu komentē Roberts Zīle. Vienlaikus Roberts Zīle uzsver, ka ziņojumā varētu vēlēties sabalansētāku pieeju krīzes cēloņu analīzei. "Krīzes izraisīšanā nevar vainot tikai ASV finanšu politiku, jāskatās arī uz pašu ES, tai skaitā lielo dalībvalstu -Vācijas un Francijas rīcību, kas 2002.-2004. gadā neievēroja budžeta deficīta kritērijus, pārkāpjot un vājinot Stabilitātes un Izaugsmes paktu. Tas ir novedis tālāk pie milzīgajiem budžeta deficītiem Grieķijā, Spānijā, Portugālē un citās valstīs", uzsver deputāts. Zīle norāda, ka ziņojumā nepieciešams iekļaut arī skaidrāku analīzi par produktivitātes un darbaspēka izmaksu atšķirībām dažādās ES dalībvalstīs, kas liedz runāt par vienotu ekonomisko izaugsmi visā ES. Jūnija sākumā paredzētas plašākas debates par ziņojuma projektu, kam sekos deputātu un politisko grupu darbs pie ziņojuma teksta. Paredzēts, ka CRIS komiteja varētu ziņojumu apstiprināt vasarā, bet Parlamenta balsojums notiks rudenī.
Īpašā EP komiteja izveidota un ziņojumu gatavo, lai sniegtu priekšlikumus, kā ilgtermiņā atjaunot stabilu finanšu tirgu darbību, veicināt izaugsmi, sociālo vienlīdzību un nodarbinātību Eiropas Savienības valstīs. Komiteja darbosies vienu gadu, taču Parlaments varēs nolemt tās darbību pagarināt. Tajā darbojas kopumā 45 pilntiesīgi deputāti (starp viņiem Roberts Zīle kā viens no diviem Baltijas valstu deputātiem) un tik pat daudz aizvietotāju.