EP Ekonomikas komiteja noraida iniciatīvu saistīt kohēzijas līdzekļu piešķiršanu ar valstu taupības pasākumiem
Eiropas Parlamenta politisko grupu pārstāvji 21. maijā Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas sēdē konceptuāli noraidīja Eiropas Komisijas priekšlikumu saistīt kohēzijas politikas ietvaros dalībvalstīm piešķiramo līdzekļu apjomu ar to, kā tās ievēro regulas, kas attiecas uz ES ekonomisko pārvaldību - Stabilitātes un izaugsmes paktu, Fiskālās disciplīnas līgumu, t.s. ekonomiskās pārvaldības regulu sešpaku un citiem likumdošanas aktiem. Vairākus attiecīgus labojumus jaunās regulas tekstā, kas pamatā veltīta dažādu kohēzijas politikas instrumentu noteikumu koordinēšanai, ierosināja arī Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa).
"Ir apsveicami, ka absolūtais vairākums manu kolēģu Ekonomikas komitejā, neskatoties uz visdažādāko politisko piederību, principā noraidīja Eiropas Komitejas vēlmi jauno regulu izmantot kā pātagu to dalībvalstu sodīšanai, kas neievēro kādus no ES makroekonomiskajiem kritērijiem - pārsniedz pieļaujamo budžeta deficīta, valsts parāda līmeni, vai tamlīdzīgi. Lai gan kopumā ir atbalstāmi ES kopīgie pasākumi, kas vērsti uz fiskālās disciplīnas un dalībvalstu ekonomiskās politikas koordinācijas palielināšanu, tos nedrīkst saistīt ar kohēzijas politikas īstenošanu. ES ekonomiskās pārvaldības akti jau paredz to dalībvalstu sodīšanu, kas neiekļaujas kopīgajos makroekonomiskās politikas rāmjos. Atņemot tām dalībvalstīm, kuras jau tā piedzīvo ekonomiskās grūtības un nespēj sabalansēt savus budžetus, iespēju izmantot ES fondus izaugsmes stimulēšanai, tās tiktu iedzītas vēl smagākā parādu jūgā bez iespējām panākt nepieciešamo ekonomikas izrāvienu izkļūšanai no krīzes situācijas", uzskata Roberts Zīle.
Viņš arī atzīst, ka pārlieku stingrs ir bijis Eiropas Komisijas ierosinājums jaunajā regulā iekļaut 5% kohēzijas politikai paredzēto fondu (Kohēzijas fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds) līdzekļu iesaldēšanu tām dalībvalstīm, kuras neievēro t.s. ES stratēģijā 2020 paredzētos mērķus. Pēc R. Zīles domām, šajā gadījumā būtu jāpanāk kompromiss par līdzekļu iesaldēšanu ne vairāk kā 1% apmērā no kopējiem līdzekļiem.
"ES dalībvalstu un reģionu ekonomiskā izlīdzināšana ir viens no galvenajiem pamatiem, uz kuriem balstās ES ekonomiskā integrācija. Ja ES ietvaros mūžīgi turpina pastāvēt sadalījums starp valstīm ar lielu uzkrātā kapitāla apjomu un salīdzinoši nabadzīgām valstīm, ekonomiskās integrācijas ideja kā tāda zaudē savu jēgu. Līdz ar to kohēzijas politika nedrīkst tikt izmantota kā instruments citu, ar to nesaistītu mērķu īstenošanai", atzīst R. Zīle. Paredzas, ka Eiropas Parlamenta par jauno regulu varētu balsot šī gada septembrī.