EP ECR grupa Rīgā: dienas kārtībā ekonomiskā krīze, enerģētikas, transporta politika Baltijā

14. - 17.septembrī Rīgā notiks Eiropas Parlamenta Eiropas Konservatīvo un Reformistu (ECR) politiskās grupas sanāksme, kuras laikā Eiropas Parlamenta deputāti iepazīsies ar politisko situāciju Latvijā un Latvijas pieredzi finanšu un ekonomiskās krīzes seku pārvarēšanā, kā arī pārrunās Baltijas reģionam aktualitātes transporta un enerģētikas infrastruktūras jomā. ECR grupa apspriedīs arī EP Finanšu, Ekonomikas un Sociālās krīzes speciālās komitejas (CRIS) sagatavoto ziņojumu un pārrunās jautājumu par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē.

Otrdien 14.septembrī, vizītes pirmajā dienā dalībnieki iepazīsies ar pašreizējo politisko situāciju Latvijā un apmeklēs Okupācijas muzeju. Trešdien, 15.septembrī, notiks darba sesija par finanšu un ekonomikas krīzes sekām Latvijā un to, kā Latvija šo krīzi pārvar. Deputāti uzklausīs Latvijas Bankas pārstāvi, ekonomikas ekspertu un uzņēmēju Jāni Ošleju, kā arī NCH Advisors Inc. vecāko viceprezidentu, ekonomistu Kārli Cerbuli.

ECR grupas deputāti pārrunās arī EP Finanšu, Ekonomikas un Sociālās krīzes īpašās komitejas (CRIS) sagatavoto ziņojumu, kurā tiek analizēta arī Latvijas kā vissmagāk finanšu krīzes skartās dalībvalsts situācija. Eiropas Parlamenta ECR grupas deputāts Roberts Zīle (TB/LNNK, ECR), kurš ir ECR grupas "ēnu ziņotājs" topošajam ziņojumam, jau iepriekš novērtējis komitejas darbu kā nozīmīgu. Šī gada maijā sagatavotajā ziņojumu projektā CRIS komiteja cita starpā nosodījusi ārvalstu banku uzvedību Latvijā un norādījusi uz kvalificētu darbinieku un jaunieši masveida emigrāciju no Latvijas.

Ceturtdien EP deputāti pārrunās Latvijas un visa Baltijas reģiona situāciju enerģētikas un transporta jautājumos. Ar Latvijas situāciju transporta jomā delegācijas dalībniekus iepazīstinās satiksmes ministrs Kaspars Gerhards. Īpaša deputātu uzmanība tiks pievērsta Latvijas ģeogrāfiskajai situācijai, proti, tranzīta plūsmām caur Latviju no Rietumeiropas austrumu virzienā, kā arī par nepieciešamībai Baltijas valstis savienot ar pārējās Eiropas transporta infrastruktūru. Tajā skaitā notiks debates par iecerēto Rail Baltica projektu, kā rezultātā Baltijas valstis tiktu savienotas ar ātrvilciena līniju ar citām ES dalībvalstīm.

"Ir jāatgādina, ka Latvija pa dzelzceļu nav savienota ne ar vienu no Eiropas Savienības dalībvalstīm, izņemot Lietuvu. Tikmēr pa Latvijas sauszemes ceļiem, tātad - izmantojot mūsu infrastruktūru, tiek transportēts ievērojams daudzums tranzīta kravu austrumu-rietumu virzienā, kuru gala mērķis ir trešās valstis, galvenokārt Krievija un Baltkrievija. Tas piešķir reģiona transporta situācijai savu specifiku, kas jāņem vērā, veidojot ES kopēju transporta politiku un transporta pārvadājumu iekšējo tirgu", norāda R.Zīle.

ES kopējās tendences un Latvijas galveno problēmu enerģētikas jomā - alternatīvu piegādātāju trūkumu gāzei un elektroenerģijai - vizītes dalībniekiem skaidros enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš un Anrijs Matīss, kurš Ekonomikas ministrijā ilgstoši strādājis ar šiem jautājumiem.

"Enerģētikas jomā Latvija ir kā noslēgta sala, jo enerģijas piegādē ir diversifikācijas trūkums. Turklāt, Latvijas atkarība no Krievijas enerģētikas diemžēl tikai palielinās. Tāpēc ir svarīgi kolēģiem, kuru pārstāvētās partijas savās valstīs strādā valdībās, precīzi izskaidrot šo visai ES neizdevīgo situāciju," skaidro R.Zīle.

Rīgā viesosies ECR grupas deputāti no Lielbritānijā valdošās Konservatīvās partijas, Jaroslava Kačinska vadītās "Likums un Taisnīgums" partijas Polijā un Čehijas Premjerministra ODS partijas, kā arī deputāti no Ungārijas.

Trešdien, 15.septembrī plkst.14:00 viesnīcā “Radisson Blue Daugava" paredzēta preses konference, kurā piedalīsies ECR grupas vadības pārstāvji un Latvijas deputāts Roberts Zīle.

ECR grupa tika izveidota pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2009.gada jūlijā. Grupu veido astoņu ES dalībvalstu politiskās grupas, tai skaitā TB/LNNK no Latvijas, kuru pārstāv Roberts Zīle. ECR grupā darbojas 54 Eiropas Parlamenta deputāti, kurus vieno nostāja pret Eiropas pieaugošo konsolidāciju un uzskats, ka Eiropas Savienībai jākļūst vairāk atbildīgai un caurskatāmai Eiropas pilsoņu priekšā.