EK komisāre Bulca: Rail Baltica ir un paliek viens no ES karognesējiem transporta infrastruktūrā, bet jārīkojas!
Šodien Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā Latvijas deputāta Roberta Zīles vadītajā Rail Baltica draugu grupā atkārtoti projekta aktualitātes pārrunāja Eiropas Komisijas (EK) transporta jomas komisāre Violeta Bulca, "RB Rail AS" valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa, projekta atbildīgā EK koordinatore Katrīna Trautmane, kā arī EP deputāti un uzaicinātie eksperti.
Roberts Zīle, Eiropas Konservatīvo un reformistu frakcijas atbildīgais koordinators transporta jomā pēc attālinātas piedalīšanās diskusijā uzsver iespējas, kādas ātrvilciena projekts, savienojot Eiropas ziemeļaustrumus ar Centrāleiropu spēj sniegt: “Šim projektam ir gan ekonomiska gan ģeopolitiska nozīme. Un lai arī šobrīd tas no sākotnējā grafika atpaliek apmēram par gadu, ņemot vērā tā sarežģītību, tam joprojām ir labas iespējas panākt nepieciešamo finansējumu gan no šī ES septiņgadu budžeta (līdz 2020.g.), gan nopietni pamatot iespējas iegūt ES nākamajā budžetā visus projektam nepieciešamos līdzekļus, lai 2026. gadā uzsāktu vilcienu satiksmi.”
“Taču līdz tam Baltijas valstīm ir jāizdara būtiski mājasdarbi. Daži no tiem nekavējoši nedēļas un mēneša laikā.”
Arī EK atbildīgā komisāre Violeta Bulca, diskusijā uzsverot projekta panākto “ievērojamo progresu”, sagaida ātru un pareizu lēmumu pieņemšanu Baltijas valstu pārstāvju vidū, lai nepieciešamais finansējums nākotnē netiktu zaudēts.
Komisāre uzsvēra, ka Baltijas valstis beidzot ir pelnījušas piekļuvi un maksimālu iespēju izmantot ES nodrošināto vienotā tirgus telpu – “lielāko ekonomiku pasaulē”.
Taču, lai projekts saglabātu ES finansējumu, tā dalībniekiem ir ne tikai jāpārvar savstarpējās uzticības problēmas, bet jāsaprot, ka kopēja projekta pārvaldīšana ir “absolūti nepieciešama”, norāda Bulca.
Diskutējot par finansējumu, Zīle turpina: “Lai arī ne bez šķēršļiem, tomēr Rail Baltica sasniegtais progress, tai skaitā veiksmīgi iegūtais finansējums no trīs CEF (Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)) konkursa procedūrām šobrīd ir viens no tiem projektiem, kas pierāda ES valstīm, ka veidot pārrobežu transporta infrastruktūras projektus ir iespējams.”
“Tādēļ arī šodien tikšanās dalībnieku vidū, t.sk. no transporta komisāres Bulcas un projekta koordinatores Trautmanes kundzes atbalsts Rail Baltica ir nemainīgs.”
“Velns parasti ir detaļās,” citējot EK atbildīgo personu teikto, norāda Zīle, turpinot, ka: “Neskatoties uz triju Baltijas valstu sadarbības līgumiem, kas ratificēti visos parlamentos, prakse tomēr pierāda nepieciešamību steidzami vienoties par šīm detaļām līdz 21. martam, lai nepazaudētu 110 miljonu eiro no CEF 3. konkursa procedūras. Savukārt triju Baltijas valstu premjeru tikšanās laikā aprīļa vidū Tallinā ir jāpanāk vienošanos, kas ļautu atlikušajā laikā līdz esošā ES septiņgades budžeta beigām iegūt papildus līdz pat vienam miljardam eiro no neizmantotās CEF naudas.”
“Domāju, ka visu Baltijas valstu valdībām un deputātiem, svinot mūsu valstu simtgades, 2018. gadam būtu jābūt īpaši svarīgam, lai pieņemtu visus nepieciešamos lēmumus, tādējādi stiprinot sliedes “pareizajā virzienā” un raugot, lai “vilciens nenoiet no sliedēm”. Citādi var nākties, ka mūsu valstu otrā simtgade būs jāuzsāk politiķiem skaidrojot sabiedrībai, kādēļ Baltijas valstu finansiāli un ģeopolitiski lielākais projekts nav īstenots,” norāda Roberts Zīle.