Eiropas Parlamentu iepazīstina ar atomenerģijas priekšrocībām

Brisele, 12. oktobris: Industrijas eksperti un nozares politiķi šodien Eiropas Parlamentā, Konservatīvo un Reformistu (ECR) politiskās grupas rīkotā debatē kopīgi centās prezentēt faktus un kliedēt mītus par atomenerģiju, piedāvājot virkni prezentāciju par attiecīgo tēmu un atbildot uz klausītāju jautājumiem par atomenerģijas drošību un lietderību.

ECR politiskās grupas deputāts un grupas pārstāvis enerģētikas jautājumos Giles Chichester (Lielbritānija), kurš bija pasākuma organizators un galvenās prezentācijas sniedzējs, ir izstrādājis informatīvu materiālu "Slavējot Atomenerģiju", kurā cita starpā rūpīgi izklāsta gan to, kā atomenerģija tiek iegūta un kāpēc jauno dizainu ģeneratori nav tik bīstami, gan to, kāpēc ir izdevīgi ieguldīt šajā nozarē un piedzīvot tās renesansi. Pieminot riskus, kas var rasties, paļaujoties uz vienu enerģijas piegādātāju no ārvalstīm, un uzsverot nepieciešamību veidot neatkarīgu enerģētikas nodrošinājumu, Giles Chichester savā sagatavotajā materiālā uzsver, ka atomenerģijas degviela ir pieejama 20 valstīs un pat pilnīgs piegādes trūkums netiktu justs vairākus gadus, jo uzkrājumā ir pietiekoši lielas rezerves. ECR grupas deputāts Roberts Zīle (TB/LNNK), kurš ir arī aizvietotājs Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, pozitīvi izsakās par atomenerģiju kā drošības garantu mazajām dalībvalstīm. “Tādām valstīm kā Latvija un Baltijas valstis kopumā, atomenerģija varētu kalpot kā nodrošinājums enerģētikas neatkarībai. Ņemot vērā, ka mums kaimiņos ir valsts ar milzīgu tirgus daļu mūsu energoapgādē, ir jāsper soļi, lai situāciju uzlabotu,” norāda  R. Zīle. Papildus drošības aspektam, atomenerģija, salīdzinājumā ar gāzi un oglēm, ir arī līderis izmaksu un produktivitātes ziņā, pie tam konstantais degvielas nodrošinājums un tā lētās izmaksas ir garants tam, ka atomelektrostacijā ražotā elektroenerģija netiek pakļauta tādām cenu pārmaiņām, kādas pēdējos gados iespējams novērot attiecībā uz gāzi un naftu. Savukārt, kamēr gāze un ogles ir atmosfēru piesārņojoši elektroenerģijas ieguves veidi, atomenerģija ir dabai draudzīga, jo tās darbības rezultātā gaisā izmestie CO2 izmeši ir tuvu nullei. Arī atkritumi, kas rodas elektroenerģijas ražošanas procesā atomenerģijas stacijām ir pavisam minimāli: mazāk kā 0.0003kg uz vienu megavatstundu. Turpretī, viena megavatstunda elektroenerģijas, kas iegūta, kurinot ogles, paralēli izstrādā vairāk kā 300 miljonus kilogramu pelnu, teikts informatīvajā materiālā. Reaģējot uz sabiedrības bailēm par atomenerģijas staciju drošību, publicējumā uzsvērts, ka jau darbojošās stacijas ir daudz drošākas par Černobiļas staciju, bet visjaunākie, tā saucamie IV paaudzes reaktori savu darbību varētu uzsākt jau krietni pirms 2030. gada. "Atomenerģija ir videi draudzīga, konkurētspējīga bez subsīdijām, bet nav atkarīga no ārējiem piegādātājiem. Šie ir svarīgi argumenti, lai apsvērtu tās lomu Latvijas enerģētikas tirgū, it īpaši, ja runa ir IV paaudzes reaktoru tipiem, kuri spēj saražot sākot no 150 megavatstundām elektroenerģijas un darboties kā lokāla, tīklā nesaslēgta stacija 15 līdz 20 gadus bez vajadzības to uzpildīt," tā R. Zīle. Vienlaikus R. Zīle uzsver nepieciešamību pēc elektroenerģijas tīkla izveides ar citām valstīm. "Latvijas interesēs ir izveidot tīklu, lai saražoto elektrību būtu iespējams tirgot, ja ņem vērā faktu, ka jaudas palielinājums ietaupa izmaksas," uzskata R. Zīle. Pašlaik atomenerģija nodrošina 30% Eiropas Savienības elektroenerģijas. * * *