Eiropas Parlaments norāda uz netīrās naudas riskiem un naudas atmazgāšanas problēmu, bet negrib atzīt sistēmisko aspektu
Eiropas Parlamentā šodien pieņemtais ziņojums par nodokļu apiešanu ir svarīgs solis uz priekšu, jo norāda gan uz “zelta vīzu” bīstamību, gan pauž bažas par Krievijas naudas ietekmi Eiropā, taču reizē negrib atzīt ne naudas atmazgāšanas sistēmisko problēmu, ne arī ieteikt, ka visām valstīm jābūt FATF paspārnē, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.
Roberts Zīle, kurš ir arī pirmais viceprezidents par ziņojumu atbildīgajā (TAX3) komitejā Eiropas Parlamentā, kopumā ir gandarīts, ka plenārsēdē Strasbūrā šodien tika atbalstīts ziņojums tādā redakcijā, kur tiek uzsvērta virkne Latvijai nozīmīgu jautājumu.
Tā ziņojumā — par finanšu noziegumiem, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu — tiek skaidri pausta nostāja par Krievijas naudas bīstamo ietekmi uz Eiropas drošību un stabilitāti, kā arī faktu, ka caur Eiropas bankām ticis “atmazgāts” kapitāls, kas saistīts ar Krievijas “valdošajām elitēm”. Parlaments arī beidzot aicina bankas “rūpīgāk pārbaudīt un uzraudzīt nerezidentu noguldījumu portfeļus un to kapitāla daļu, kuras izcelsme ir valstis, kas rada apdraudējumu Savienībai” — labojums, kuru komitejas līmenī iesniedza R. Zīle:
“Par nerezidentu noguldījumu riskiem Eiropas komercbankās es runāju jau sen. Vēl vairāk, pirms Latvijas iestāšanās eirozonā, juridiski nesaistošajā ziņojumā Eiropas Parlamentā es centos iestrādāt piesardzīgi veidotu atsauci uz lielo nerezidentu noguldījumu īpatsvaru Latvijā. Tolaik politiķu nostāja Parlamentā bija, ka nerezidentu noguldījumiem nav nekāda sakara ar banku stabilitāti vai valsts drošību. Tikai tagad, sešus gadus vēlāk, mēs atzīstam, ka tomēr ir gan. Tas, neskatoties uz faktu, ka šīs pašas bažas jau toreiz izteica arī Starptautiskais Valūtas fonds.”
Tāpat deputāts pozitīvi atzīmē, ka lai arī novēloti, tomēr Parlaments atzīst investoru jeb t.s. “zelta vīzu” problēmu Eiropas Savienībā. Šo programmu ietvaros trešo valstu pilsoņi apmaiņā pret bieži vien necaurspīdīgām investīcijām iegūst uzturēšanās atļauju vai pat pilsonību kādā no dalībvalstīm un tādējādi brīvu pārvietošanos pa visu Eiropu, kā arī virkni citu privilēģiju. Ziņojumā ne vien tiek apšaubīta šo “vīzu” pievienotā vērtība pašām dalībvalstīm, bet arī uzsvērts to risks Eiropas pilsoņiem un kopējai drošībai. Tāpat tiek atzīmēts fakts, ka daudzas no šīm shēmām aktīvi izmanto Krievijas pilsoņi un, ka tās var izmantot tie Krievijas pilsoņi, kuri pakļauti sankcijām saistībā ar nelegālo Krimas aneksiju.
R. Zīle gan atzīst, ka par šiem jautājumiem un saistītajiem riskiem bija zināms un vajadzēja runāt jau sen. “Par zelta vīzu bīstamību bija zināms jau pašā sākumā. Ja valstis burtiski pārdod privilēģiju būt Eiropas Savienības rezidentam vai pilsonim, ir skaidrs, ka šāda sistēma pamatā piesaistīs tos, kuriem nav labākie nodomi. Vai nu tas ir naudas atmazgāšanas nolūkos, vai vēl bīstamāk, tomēr tie trešo valstu pilsoņi, kas Eiropas Savienību redz kā savu pastāvīgo mājvietu leģitīmos nolūkos, izvēlas citus veidus, kā iegūt uzturēšanās atļaujas. Kas svarīgāk, gan Nacionālā apvienība, gan es personīgi “zelta vīzu” riskus uzsvēru pirms daudziem gadiem, tomēr tolaik daudz dzirdīgas ausis tam nebija ne Latvijā, ne Eiropas Parlamentā,” tā R. Zīle.
Deptāts arī pozitīvi atzīmē šodien pieņemtā ziņojuma atsauci uz Parlamentā apstiprināto mehānismu ārvalstu tiešo investīciju Eiropas Savienībā izvērtēšanai. R. Zīle bija ziņotājs attiecīgajam atzinumam Ekonomisko un monetāro lietu (ECON) komitejā. Kā uzsver deputāts, “ja vēlamies zināt patieso tiešo investīciju pieplūdumu un ietekmi no trešajām valstīm, kā arī apzināt saistītos riskus, ir jāvar noskaidrot, kas notiek citās ES valstīs un jāsaprot, ka aiz it kā nevainīgām starp-ES valstu investīcijām var slēpties negodīgi spēlētāji - patiesā labuma guvēji -, netīra nauda un ģeopolitiskais risks.”
Līdzīgs gandarījums R. Zīlem ir par dažiem citiem pieņemtajiem labojumiem. Tā Parlaments “pauž nožēlu, ka ir pagājuši gandrīz pieci gadi pēc LuxLeaks skandāla, bet Komisija ir uzsākusi oficiālu izmeklēšanas procedūru tikai par 1 no vairāk nekā 500 Luksemburgas piešķirtajiem nodokļu nolēmumiem.” Kā norāda deputāts, “šīs ir tāds kā sveiciens Eiropas Komisijas priekšsēdētājam Žanam Klodam Junkeram, kurš gandrīz divas desmitgades bija Luksemburgas premjers, tai skaitā laikā, kad attiecīgie nodokļu lēmumi tika pieņemti.”
R. Zīle arīdzan uzslavē šodien atbalstīto labojumu, kurš ierosina noteikt, ka “ikvienam subjektam, kas veido ārzonu struktūras, jāsniedz kompetentajām iestādēm pamatoti iemesli, kādēļ tas tiek darīts, lai garantētu, ka ārzonu konti netiek izmantoti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai, lai izvairītos no nodokļu nemaksāšanas.”
Kā uzsver deputāts, “cīņai ar ofšoriem ir jābūt Eiropas prioritātei. Uzskatu, ka Latvija šajā ziņā ir darījusi salīdzinoši daudz. Pagājušajā gadā Saeimā tika pieņemti Nacionālās apvienības virzītie grozījumi, ar kuriem tiek aizliegts publiskajos iepirkumos piedalīties zemu nodokļu valstī reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī šādiem uzņēmumiem lielā mērā piederošiem pretendentiem no Latvijas. Tikmēr Eiropas Parlamenta pieņemtajā ziņojumā šodien tika pozitīvi izcelta Latvijas definīcija pastkastītes uzņēmumiem.”
R. Zīle arī atzinīgi vērtē to, ka Parlaments atzīst nepieciešamību dalībvalstu finanšu izlūkošanas dienestiem (FIU) ciešāk sadarboties. Deputāti šodien arī nobalsoja par labojumu, kas aicina Komisiju sagatavot priekšlikumu ES mēroga finanšu izlūkošanas vienības izveidei. Kā norāda deputāts, “kopš TAX3 komitejas viesošanās Latvijā pagājušā gada vēlā vasarā, deputāti vēl vairāk uzsver gan FIU nozīmi, arī aicinot tiem piešķirt atbilstošus resursus, gan vajadzību tiem ciešāk un labāk sadarboties, gan arī nepieciešamību pēc dalībvalstu FIU darba koordinācijas. Diemžēl dažas lielās valstis nav tik naskas uz sadarbošanos,” tā R. Zīle.
Tomēr šodien Eiropas Parlamentā pieņemtā ziņojuma redakcija nav bez trūkumiem. Gala tekstā tiek pareizi uzsvērts, ka Eiropas Savienībai ir jārunā vienā balsī Finanšu darījumu darba grupā (FATF). Tomēr R. Zīles atkārtoti iesniegtais labojums kurš, pirmkārt, konstatē faktu, ka daļa Eiropas Savienības valstu ir MONEYVAL dalībvalstis, kamēr citas ir Finanšu darījumu darba grupas (FATF) dalībvalstis un, otrkārt, norāda, ka visām ES dalībvalstīm vajadzētu būt tiešām FATF dalībvalstīm, tika noraidīts.
“Šāda attieksme parāda Eiropas Parlamenta divkosību. No vienas puses mēs gribam runāt vienā balsī, no otras neatzīstam, ka daļa dalībvalstu, tai skaitā Latvija, nav tiešas FATF dalībvalstis un tāpēc runāšana vienā balsī nemaz nav iespējama. Zīmīgi arī, ka vakardien debatēs manis teiktajam it kā daudzi piekrita bet, kad nonākam līdz balsošanai, attieksme ir cita,” tā R. Zīle. “Latvija ir MONEYVAL paspārnē, kurā ietilpst virkne valstu ar gauži apšaubāmu reputāciju finanšu kontroles trūkumu novēršanā. Mēs varētu teikt esam tādā kā otrajā līgā. FATF dalībvalstis, savukārt, pārsvarā ir Rietumvalstis, kuru centieni un jau paveiktie darbi naudas atmazgāšanas un citu nepilnību novēršanā ir daudz lielāki. Lai arī Latvijai vēl ir daudz mājas darbu, uzskatu, ka ir svarīgi, lai visas ES valstis uz kurām jau tagad attiecas daudz stingrāki noteikumi finanšu kontroles jautājumos būtu “zem viena jumta”,” turpina deputāts.
R. Zīle arī atkārtoti bija iesniedzis labojumu, kurš norāda uz sistēmisko Eiropas problēmu ar naudas atmazgāšanu — ar domu, lai Parlaments uzsvērtu, ka problēma ir plašāka nekā tikai pāris banku mantrausība vai nolaidība dažās dalībvalstīs attiecīgajā gadā.
R. Zīle: “Lai arī ir svarīgi minēt bankas, kuras attiecīgā periodā nodarbojās ar naudas atmazgāšanu un valstis, kuras varēja darīt vairāk netīrās naudas apkarošanā, es centos uzsvērt sistēmisko problēmu. Ir jāsaprot, ka ar vienas bankas slēgšanu un kādas valsts nomelnošanu, problēma nepazūd. Arī ABLV un Danske bankas sakarā ir skaidrs, ka bankas veica tādu kā priekšmazgāšanas funkciju un, ka nauda aizgāja tālāk uz citām finanšu iestādēm, kur tā tālāk tika atmazgāta. Lai gan TAX3 ziņojums atsaucas uz direktīvām cīņā ar finanšu noziegumiem, koncentrēšanās uz pāris valstīm un bankām var ziņojuma gala teksta lasītājiem pamatoti radīt maldīgu iespaidu, ka problēmas ir seklākas nekā patiesībā un, ja vien nebūtu šīs te pāris sliktās finanšu iestādes, situācija būtu daudz labāka,” tā R. Zīle.
“Ir žēl atzīt, tomēr pie esošās sistēmas, kuras pagaidām nav centralizēta naudas atmazgāšanas novēršanas uzraudzība, var piesardzīgi prognozēt, ka Eiropā būs vēl jauni skandāli saistībā ar naudas atmazgāšanu, kuros figurēs līdz šim nepieminētas bankas. Vēl vairāk, viena mēneša laikā vien — kopš ziņojuma pieņemšanas komitejā februāra beigās — jau pamazām ienāk informācija par vēl nedzirdētu finanšu iestāžu potenciālu iesaisti naudas atmazgāšanā.” tā R. Zīle
Visbeidzot R. Zīle arī norāda, ka Parlamentam jāizvairās naudas atmazgāšanas skandālu aizsegā censties, lai arī piesardzīgi, mudināt uz jebkādu jaunu nodokļu sliekšņu harmonizēšanu Eiropas Savienībā vai par atsevišķiem ar nodokļu politiku saistītiem jautājumiem aicināt Padomē vienprātības principu mainīt par labu kvalificētam balsu vairākumam.
Neskatoties uz piesauktajiem trūkumiem, deputāts uzsver, ka šodien pieņemtais ziņojums ir solis pareizajā virzienā: “No vienas puses ir žēl, ka Parlaments neilgi pirms vēlēšanām palaida garām iespēju ziņojumā iekļaut svarīgus punktus un arī iestrādāt citus, kurus nevarēju atbalstīt kā rezultātā es atturējos gala balsojumā. Tomēr tas, ka vienā ziņojumā cita starpā varam celt trauksmi gan par “zelta vīzām”, piesaukt nerezidentu noguldījumus bankās, kā arī norādīt uz Krievijas naudas ietekmi un saistītajiem apdraudējumiem valstu ekonomikām un drošībai, jau ir liels sasniegums,” rezumē R. Zīle.