Roberts Zīle

Eiropas Parlamentā politisks atbalsts uzturēšanās atļauju tirgošanas izvērtēšanai

Brisele, 2013. gada 6. decembris

Informāciju sagatavoja Rolands Pētersons, Eiropas Parlamenta ECR grupas preses asistents

Eiropas Parlamenta politisko grupu Priekšsēdētāju konference vakar nolēma virzīt tālākai izskatīšanai Parlamenta Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupas mutiskā jautājuma projektu Eiropas Komisijai par Šengenas uzturēšanās atļauju tirdzniecību vairākās ES dalībvalstīs. Iespējams, šis jautājums līdz ar citam Šengenas zonas aktualitātēm tiks iekļauts Parlamenta janvāra plenārsesijas darba kārtībā.

Kā uzsver iniciatīvas autors R. Zīle, „ilgstošā kompromisa meklēšana par uzturēšanas atļauju pret nekustamā īpašuma iegādi ierobežošanu demisionējušas valdības ietvaros un attiecīgo likuma grozījumu nodošanu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā ir devusi atelpas brīdi šo atļauju tirgotājiem Latvijā. Taču šajā laika uzturēšanās atļauju un Maltas gadījumā pat pilsonības tirgošana ir radījusi pamatotas bažas dažās „vecajās” ES dalībvalstīs un Eiropas Parlamenta politiskajās grupās. Tādēļ man ir gandarījums, ka ECR grupas iniciatīva vismaz patlaban ir radusi dzirdīgas ausis citās politiskajās grupās un Eiropas Komisijai visticamāk nāksies atbildēt Parlamentam, kā tā vērtē šobrīd nekontrolēto uzturēšanas atļauju tirdzniecību. Pēc manām domām, šim procesam būtu jāizstrādā ES mēroga regulējums, jo pēc būtības notiek tirgošanās nevis ar atsevišķām dalībvalstīm, bet visai Šengenas zonai piederošu lietu – tiesībām brīvi ceļot un dzīvot šajā zonā”.

ECR grupas mutiskā jautājuma projektā norādīts, ka uzturēšanās atļauju programmas pret nekustama īpašuma iegādi vairākās ES dalībvalstīs ir izraisījušas negatīvas sekas, piemēram, izkropļojušas nekustamā īpašuma tirgu, mākslīgi paaugstinājušas mājokļu cenas un palielinājušas pieprasījumu mājokļu kredītu tirgū, apgrūtinot iespēju tikt pie mājokļa vietējiem iedzīvotajiem. Tāpat tajā uzsvērts, ka saskaņā ar tiesībsargājošo institūciju informāciju šo atļauju izsniegšana ne vienmēr ir caurskatāma un tiek pienācīgi kontrolēta, un tādēļ var veicināt naudas atmazgāšanu, kā arī nevēlamu personu apmešanos uz dzīvi ES.

Tādēļ ECR grupa vaicā Komisijai – kāds ir tas viedoklis par to, ka uzturēšanās atļauju izsniegšana, pateicoties dalībvalstu valdību politikai, ir kļuvusi par ļoti ienesīgu biznesu; kā Komisija vērtē faktu, ka dažādās uzturēšanas atļauju programmas tieši ietekmē visu Šengenas zonu, un kāda pēc Komisijas domām ir to ietekme uz Šengenas zonas ilgtermiņa drošību un stabilitāti; vai Komisija plāno kādu rīcību šī jautājuma sakārtošanai?