Eiropas Parlamenta plenārsesija | 5. – 9. jūlijs

Autobusu pasažieru tiesības

Parlaments balsos par savu nostāju attiecībā uz Regulu par autobusu pasažieru tiesībām. Eiropas Komisija uzskata, ka pastāv tiesību apjoms, kuras ES butu jānodrošina visiem pasažieriem, neatkarīgi no transporta veida, ar kuru tie ceļo. Tāpēc jaunās regulas mērķis ir noteikt autobusu pasažieru tiesības, lai padarītu autobusu transportu pievilcīgāku un veicinātu pasažieru uzticēšanos tam, kā arī nodrošinātu vienlīdzīgu “spēles laukumu” dažādu dalībvalstu pārvadātājiem un citiem transporta veidiem. Autobusu transporta daļa ir 9,3 % visu sauszemes pārvadājumu pakalpojumu Eiropas Savienībā, un tas ir otrs svarīgākais sabiedrībai pieejamais transporta veids  pēc vieglajām automašīnām. Autobusu pasažieru aizsardzība dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga un nav autobusu pārvadājumus nereglamentē nedz starptautiski nolīgumi, nedz ES tiesību akti. Jaunā regula risina tādus ar pasažieru tiesībām saistītus jautājumus, kā personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības, ar pārvadātāja atbildību saistītie jautājumi, kompensācijas un palīdzība pārtraukta brauciena gadījumā, autobusu transporta uzņēmumu pienākumiem brauciena atcelšanas vai kavēšanās gadījumā, pienākumi attiecībā uz informācijas sniegšanu, sūdzību izskatīšanas kārtība. Lai gan kopumā regulas mērķi un piedāvātie risinājumi ir atbalstāmi, Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupa izskata, ka šī regula nebūtu automātiski attiecināma uz  pilsētas, piepilsētas un reģionālajiem regulārajiem pārvadājumiem, jo situācija šajos pārvadājumos dalībvalstīs ir ļoti dažāda, un ir atkarīga no valsts administratīvā iedalījuma, pārvadājumu biežuma, pasažieru skaita un citiem rādītājiem Tāpēc jautājums par to, vai pasažieru tiesību regulējumu attiecināt uz šiem pārvadājumiem, via arī uz laiku piemērot atbrīvojumu, būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā.

Pasažieru tiesības, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem   Parlaments balsos par jauno regulu par Pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem. Par šo regulu Parlaments panācis vienošanos ar Padomi, kas vēl jāapstiprina abām institūcijām. Vienošanās paredz, ka pasažieriem pienāksies finansiālas kompensācijas vai arī pārplānots ceļojums gadījumos, kad brauciens kavēsies par vairāk kā 90 minūtēm. Pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām būs tiesības saņemt bezmaksas palīdzību (ar nosacījumu, ka ostas un pārvadātājs ir informēts par palīdzības nepieciešamību vismaz 48 stundas pirms brauciena). Regula attieksies uz visiem kugiem, kuri var pārvadāt vairāk kā 12 pasažierus. ECR grupa ir gandarīta, ka regulai ir virkne izņēmumu: tā neattieksies uz maziem vēsturiskiem kuģīšiem (kas pārvada līdz 36 pasažieriem), kugīšiem, kas vadā ekskursijas un apskates braucienos un citos ļoti īsos braucienos, kā arī kuģiem, kuru apkalpē ir ne vairāk kā trīs par kuģa vadību atbildīgas personas. Līdz ar to tikušas ņemtas vērā šī transporta jomas īpatnības un mazie un vidējie transporta uzņēmumi, kas pārsvarā gadījumos ir tie, kas piedāvā kuģīšu ekskursiju braucienus, necietīs no stingrā regulējuma un papildu izmaksām.

Jūras transports — ziņošanas formalitātes kuģiem notiks elektroniski

Parlaments balsos par jauno direkrīvu, kuras merķis ir vienkāršot dokumentu un fiziskās pārbaudes, ko veic attiecībā uz kuģiem un precēm, ko pārvieto starp ES ostām, lai samazinātu informācijas apjomu, ko kuģi atkārtoti sniedz dažādām ostu iestādēm. Tas tiks panākts, par standartu padarot informācijas elektronisku nosūtīšanu un racionalizējot ziņošanas formalitātes, lai viena un tā pati informācija nebūtu jāiesniedz divas reizes. Lai šādu sistemu varētu ieviest, dalībvalstīm būs jāizveido savstarpēji savietojamas, pieejamas un saderīgas elektroniskas sistēmas, kuras jāizveido un jāsak strādāt vēlākais līdz 2015. gada jūnijam. Par Direktīvu jau panākta Parlamenta un Padomes vienošanās.

Parlamenta viedoklis par ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam un makroreģionu nozīmi turpmākajā kohēzijas politikā   ES darbībā parādījies jēdziens – „makroreģions” — funkcionāla telpa, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta kopīgu attīstības mērķu un problēmu risināšanai un kurai raksturīgas noteiktas kopīgas īpašības un ģeogrāfiskie apstākļi. Tāds ir arī Baltijas Jūras reģions, un Stratēģija Baltijas jūras reģionam ir pirmais un pagaidām vienīgais mēģinājums šāda veida makroreģionam izveidot kompleksu kopējas attīstības stratēģiju. Tagad tiek strādāts pie Melnās jūras reģiona attīstības stratēģijas. Stratēģijai ir četri pīlāri, kuru mērķis ir efektīvāk izmantot Kopienas programmu un valsts politiku: vides aizsardzība; labklājības telpas veidošana; reģiona piekļūstamības un pievilcības palielināšana; drošības un stabilitātes nodrošināšana reģionā.

Stratēģijas aktivitātes ir jau esošie projekti un iniciatīvas, kas ir gan ES attīstīti, gan arī tapuši Baltijas jūras reģiona dalībvalstu tiešā sadarbībā un kas tagad ir iekļauti jaunā sadarbības struktūrā. Parlaments uzsver, lai šāda stratēģija gūtu panākumus, ir jāsaskaņo darbība visos politikas virzienos, kuriem ir teritoriāla ietekme. Parlaments iesaka aktivitātēs vairāk iesaistīt vietējās pašvaldības, arī vairāk izmantot vietējos plašsaziņas līdzekļus un izveidot kopēju portālu. Par stratēģijas faktisko īstenošanu atbildīgas ir dalībvalstis, un šajā saistībā nav lietderīgi radīt jaunas organizatoriskās un administratīvās struktūras, kuras neveicinātu efektivitāti. Parlaments arī norāda – lai stratēģija nepaliktu tikai atsevišķu projektu apkopojums un lai tai būtu pievienotā vērtība, ir jāizstrādā praktiski novērtējuma kritēriji, lai tiktu sniegts patiess priekšstats par tās sasniegumiem un grūtībām un būtu redzams, ko mainīt vai uzlabot. Parlaments uzsver, ka ES stratēģija Baltijas jūras reģionam ir būtiska, lai stiprinātu sadarbību ar kaimiņvalstīm, kas nav ES dalībvalstis, bet kuru teritorijas iekļaujas makroreģiona funkcionālajās telpās. Tāpat reģionam ir stratēģiska nozīme, izstrādājot kopīgus enerģijas infrastruktūras projektus, kas sekmē enerģijas ražošanas un piegādes daudzveidību, īpašu uzmanību veltot atjaunojamās enerģijas projektiem. Svarīgs jautājums ir transporta infrastruktūras risināšana, jo Baltijas valstis šobrīd lielā mērā atrodas ārpus Eiropas transporta tīkla, un ar šīs stratēģijas palīdzību jārisina piemērotas infrastruktūras un piekļūstamības trūkuma problēma, kā arī jānovērš valstu transporta tīklu sliktā sadarbspēja, ko veicina dažādu tehnisku sistēmu izmantošana un administratīvi šķēršļi. Svarīgi ir Baltijas jūras reģionu ciešāk integrēt TEN-T prioritārajos virzienos.

SWIFT: vienošanās par bankas datu apmaiņu terorisma apkarošanai

Pirms četriem mēnešiem Parlaments noraidīja SWIFT nolīgumu par bankas datu apmaiņu ar ASV. Šonedēļ deputāti balsos par jauno redakciju, kas sagatavota pēc sarunām ar dalībvalstu pārstāvjiem ES Padomē un ar ASV. Vienošanās sarunās panākts, ka ES ieviesīs sistēmu, kas ļauj izvairīties no neatlasītu datu nodošanas trešām valstīm. Galvenās Parlamenta prasība attiecībā uz datu apmaiņu ir: datu nodošana bez atlases drīkst turpināties tikai pagaidu kārtībā. Vienošanās paredz, ka dati tiks nodoti tikai ar Eiropas Policijas biroja Europol atļauju, izskatot katru gadījumu atsevišķi. Attiecībā uz visiem datu nodošanas aspektiem – nodošanas nepieciešamību, uzraudzību pār datu atlasi un veidu, kā ASV iestādes veic atlasi – deputāti panākuši stingrākus ierobežojumus un ASV iestāžu apņemšanos nodrošināt, ka nepareizas izmantošanas gadījumā ES iedzīvotāji saņem kompensāciju. Kā apmaiņu pret to, ka deputāti atbalstīs nolīgumu, EP pārstāvji panāca, ka pēc gada sāksies darbs pie Ziemeļamerikas sistēmai ekvivalentas Finanšu terorisma izsekošanas programmas, kas ļaus pielikt punktu neatlasītu bankas datu nodošanai. Tādējādi arī ES būs struktūra, kas ļauj analizēt datus tās teritorijā un nodot citām valstīm vienīgi informāciju, kas atbilst konkrētai teroristiskas darbības izmeklēšanai. Jauno, ES Padomes atbalstīto nolīgumu vēl jāizskata LIBE komitejai, pirms ceturtdien, 8. jūlijā par to balsos plenārsēdē.