Eiropas Parlamenta deputāti paraksta atklātu vēstuli, mudinot Baltijas valstu valdības vienoti atbalstīt Rail Baltica dzelzceļa projektu
Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles biroja preses paziņojums 2016. gada 17. maijā Eiropas Parlamentā Strasbūrā pēc Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas koordinatora Transporta un tūrisma komitejā Roberta Zīles organizētās darba tikšanās jaundibinātās “Rail Baltica draugu” iniciatīvas ietvaros sešu Eiropas Savienības dalībvalstu deputāti parakstījuši atklātu vēstuli Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ministru prezidentiem un satiksmes ministriem, tostarp arī Polijas un Somijas satiksmes ministriem, aicinot paust vienotu atbalstu pašlaik apstiprinātajai Rail Baltica projekta virzībai, tādējādi izvairoties no riskiem pazaudēt projektam atvēlēto finansējumu.
Atklātajā vēstulē, kuru 16 deputātu vidū no Latvijas puses parakstījuši Roberts Zīle, Krišjānis Kariņš, Artis Pabriks, kā arī Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājs Mihaels Krāmers, norādīts, ka pastāv riski pazaudēt Rail Baltica projekta līdzfinansējumu, ja, pirmkārt, Baltijas valstu valdības nespēs vienoties kopējā nostājā atzīt Latvijā bāzētā RB Rail kopuzņēmuma lomu vadīt un koordinēt projekta virzību. Deputāti norāda, ka tieši izveidotā kopuzņēmuma pārraudzīta ES finansējuma piesaiste pārrobežu un nacionālajiem iepirkumiem ir veids, kā ES pilsoņi var būt pārliecināti par viņu nodokļu izlietojumu ar patiesu Eiropas līmeņa pievienoto vērtību, tādējādi arī izvairoties no tehnoloģiska rakstura starpvalstu barjerām.
“Daudzus gadus ir smagi strādāts, lai panāktu, ka Rail Baltica beidzot tiktu iekļauts sešu Eiropas transporta prioritāro projektu sarakstā, kas tādējādi arī veido pārrobežu dzelzceļa satiksmes mugurkaulu šajā reģionā. Turklāt Eiropas Savienības finansējums ir 85% apmērā. Ir skaidrs, ka Eiropas nodokļu maksātājs un arī Eiropas Komisija sagaida, ka šī lielā nauda tiek izlietota godīgi un caurskatāmi. Šis ir izšķirošais gads,” tā Roberts Zīle.
Vēstulē arī uzsvērts, ka Rail Baltica projekts ir jāuztver kā kopēju mērķu sasniegšanas instruments, nevis tikai kā veids, lai individuālu dalībvalstu interešu vārdā attīstītu fragmentētu iekšējo infrastruktūru. Taču vienlaikus projekta ietvaros izbūvētā infrastruktūra paliks dalībvalstu īpašumā. Turklāt būtiski, ka nodokļu ieņēmumi no projekta virzības tiks ieskaitīti tās dalībvalsts budžetā, kuras teritorijā veikta attiecīgā būvniecība.
Eiropas Parlamenta deputāti parakstītajā atklātajā vēstulē arī īpaši aicina Baltijas valstu varas iestādēm darīt visu iespējamo, lai nepieļautu projekta posmu tālāku aizkavēšanos un lēmumu pieņemšanas atlikšanu, jo pretējā gadījumā “Eiropas Savienošanas” finanšu instrumenta atvēlētais naudas apjoms, respektējot rindas kārtības principu, tiks novirzīts citiem Kohēzijas valstu transporta projektiem.
Atklātā vēstule, kas adresēta Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un satiksmes ministram Uldim Augulim atrodama pielikumā.