Roberts Zīle

Eiropas dzelzceļa vienotā telpa: nepieciešama lielāka caurskatāmība un skaidrāki noteikumi

Strasbūra, 16. novembris: Eiropas Parlaments šodien atbalstīja direktīvu ar mērķi "ieviest Eiropas dzelzceļa vienoto telpu", kas faktiski ir pašreizējās ES likumdošanas par dzelzceļa pārvadājumu liberalizāciju uzlabota un precizēta versija. Galvenie direktīvas mērķi ir uzlabot dzelzceļa tirgus dalībnieku un to finanšu darbību caurskatāmību, kā arī nodrošināt skaidrus un nediskriminējošus noteikumus par infrastruktūras nodrošināšanu un piekļuves maksas noteikšanu dzelzceļa pārvadājumiem. Vēl direktīva nodrošinās kravu operatoru labāku piekļuvi ar dzelzceļu saistītajiem pakalpojumiem, kā arī neatkarīgākus un spēcīgākus dalībvalstu nozares regulatorus.

ECR grupas koordinators EP Transporta komitejā Roberts Zīle piekrīt, ka noteikumus ir jāuzlabo un jāpadara skaidrākus. "Problēmas ar pastāvošo dzelzceļa tirgus regulējumu parāda, ka noteikumus ir jāpadara skaidrākus, balstoties uz atvērta un konkurētspējīga tirgus principiem. Ir jāpadara stingrāki nosacījumi adekvātai, caurskatāmai un ilgtspējīgai dzelzceļa infrastruktūras finansēšanai, balstītai uz pienācīga līmeņa infrastruktūras izmantošanas maksām, kā arī jānostiprina neatkarīga tirgus uzraudzība", uzskata R. Zīle.

"Parlamenta šodien pieņemtais likumdošanas akts tomēr vēl pilnībā negarantē brīvu konkurenci dzelzceļa sektorā nākotnē", R. Zīle komentēja pēc lēmuma pieņemšanas.

"Jaunie noteikumi paredz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un pārvadājumu operatoru grāmatvedības kontu atdalīšanu, taču joprojām būs iespēja finansēt dzelzceļa uzņēmumus no infrastruktūras pārvaldītāju ieņēmumiem, tostarp publiskā finansējuma. Tas neveicina virzību uz liberalizētu dzelzceļa tirgu. ECR grupa šeit vēlētos redzēt lielākus ierobežojumus dzelzceļa uzņēmumiem saņemt publisko finansējumu caur infrastruktūras pārvaldītājiem".

Tomēr no Latvijas interešu viedokļa ir svarīgi, ka R. Zīle ir panācis Parlamenta izpratni par to, ka cita izmēra sliežu tīklā, kurā darbojas Latvijas un citu Baltijas valstu dzelzceļa pārvadātāji, ir atšķirīga tirgus apstākļu un konkurences situācija, un ne vienmēr iespējams piemērot visas ES prasības. Eiropas Parlaments pēc R. Zīles ierosinājuma atbalstīja vairākus šādus izņēmumus vai atšķirīgus nosacījumus jaunajā direktīvā, lai ES regulējums, kur tas neatbilst situācijai, neapgrūtinātu Latvijas dzelzceļa darbību un konkurenci ar trešo valstu pārvadātājiem.

R. Zīle secina: "Šis bija tehniski komplicēts dokuments, un situāciju vēl sarežģītāku padarīja fakts, ka Parlamenta deputātiem bija ļoti atšķirīgi viedokļi par vairākiem būtiskiem direktīvas elementiem. Taču ir pozitīvi vērtējams, ka Parlamentam izdevās panākt kompromisu vairumā svarīgāko jautājumu. Tagad mūs sagaida ne mazāk sarežģītas sarunas ar Padomi".